Hamburgas apgabaltiesā tuvojas beigām apelācijas sūdzību izskatīšana tā dēvētajā «Zīgerista čigānu lietā», kas ar pārtraukumiem risinās jau piekto gadu.
Hamburgas apgabaltiesā tuvojas beigām apelācijas sūdzību izskatīšana tā dēvētajā «Zīgerista čigānu lietā», kas ar pārtraukumiem risinās jau piekto gadu. Tiesa ieplānojusi īsu pārtraukumu līdz 21. novembrim, kad, visticamāk, tiks nolasīts arī spriedums, un tas nozīmē, ka J. Zīgerists varēs piedalīties 18. novembra svinībās un tautas kustības «Latvijai» kongresā Jelgavā.
Zīgerista «čigānu lietas» jezga izcēlās jau 1992. gadā, kad sabiedriski politiskās organizācijas «Die Deutche Konservativen» (DDK) priekšsēdētājs Joahims Zīgerists, tagad arī tautas kustības «Latvijai» līdzpriekšsēdētājs, sacerēja un nosūtīja DDK atbalstītājiem divus apkārtrakstus ar aicinājumu ziedot naudu labdarībai un nostāstiem, cik slikti klājas Rumānijas čigānu bērniem Vācijā un Rumānijā – bērni tiekot sabaroti ar narkotikām, lai izskatītos nožēlojamāki, un tad tos izmantojot ubagošanai. Cita starpā apkārtrakstos bija frāze «Čigāni vairojas kā truši», vēl viņu apzīmēšanai tika lietots grūti tulkojams vārds «pack» (slānis, salašņas, varza) un skanēja aicinājums šo «pack» «ar pātagu padzīt no pilsētas».
Hamburgas prokuratūra par šiem izteikumiem pēc kāda čigānu kopienas pārstāvja iesnieguma ierosināja krimināllietu pēc trim kriminālkodeksa pantiem par rasu naida kurināšanu un kādas iedzīvotāju daļas apvainošanu. Viens no J.Zīgeristam inkriminētajiem pantiem paredz pat līdz piecu gadu cietumsodu. Pie «Zīgerista lietas» ķērās un vēl tagad to turpina darīt prokurors ar «smagu roku» – Bernts Maurištats, kas «specializējies» naida kurinātāju izķeršanā un kam izdevies panākt ASV nacistu līdera Gerija Lauha tiesāšanu Vācijā un reāla viena gada cietumsoda piespriešanu viņam. B. Maurištats «Zīgerista lietā» jau apsūdzības runu ir teicis, un tajā skanēja šādi apkārtrakstu vērtējumi: «neiedomājams cinisms», «Vācijas politiskā klimata indēšana». Prokurors pieprasīja J. Zīgeristam viena gada un deviņu mēnešu cietumsodu. Vācijas «politiskais klimats» ir labi redzams Vācijas pilsētu ielās, kur sastopami emigranti no visiem kontinentiem. Jaunākā paaudze svešzemnieku klātbūtni uztver kā pašu par sevi saprotamu parādību. Labu izturēšanos pret ārzemniekiem veicina lielai vāciešu daļai piemītošā kauna sajūta par Vācijas grēkiem Otrajā pasaules karā. Vācieši pat kautrējas sacīt «ārzemnieks», tā vietā tiek lietots cits apzīmējums – «ārzemju līdzpilsonis».
Arī Zīgerists pats atzīst, ka pāršāvis pār strīpu – tiesas sēdē viņš sacīja, ka šodien vairs tik asā formā paustus apzīmējumus nelietotu. Taču no apkārtrakstu satura viņš neatteicās, un tā ir viena no J. Zīgerista aizstāvības līnijām, proti, nemitīga atgādināšana, ka katrs vārds apkārtrakstos bijusi pierādāma patiesība. Tāpēc uz tiesu tika saukti neskaitāmi liecinieki – ārsts no Itālijas, vācu garīdznieks, Rumānijas žurnālists un citi, kas stāstīja, ka Rumānijā čigāni bērnus turot kopā ar cūkām, cūkas tiem nograužot pirkstus, un ne tādus vien šausmu stāstus.
Otra «aizstāvības līnija» bija parādīt, ka Zīgerists nevis gribējis kurināt rasu naidu, bet gan palīdzēt čigānu bērniem. Neskaitāmi liecinieki stāstīja par J. Zīgerista labdarības akcijām Taizemē, Vācijā, Rumānijā, Latvijā. Uz tiesu ieradās čigānzēns Kristiāns Martinešs, kuru J. Zīgerists «izrāvis» no bezcerīgas nonīkšanas Rumānijas bērnunamā, apģērbis, skolojis. Arī pašlaik K. Martinešs mācās par J. Zīgerista naudu Rīgā, Gētes institūtā.
Labdarības akciju piesaukšana, protams, nāk Zīgeristam par labu, kā vainu mīkstinošs apstāklis. «Vai tad tāds cilvēks var būt rasists?» aizstāvji ir vairākkārt jautājuši.
Lai gan tiesā jau izteikušās visas puses un noskaidroti neskaitāmi būtiski un nebūtiski sīkumi, spriedumu joprojām ir grūti prognozēt. Iespējami četri varianti.
Pirmais: Zīgeristu attaisno. Tas iespējams tad, ja tiesa ņems vērā J. Zīgerista advokāta Gintera Osmaņa apgalvojumu, ka J. Zīgerists apkārtrakstus pirms nosūtīšanas «atrādījis» viņam. Vācijas likumi pauž, ka tādā gadījumā autors vairs nav vainīgs, bet atbildīgs kļūst jurists, kam uzticēta teksta pārbaude.
Otrais: Zīgeristam piespriež naudassodu. Lai gan prokurors prasīja cietumsodu, Vācijas tiesai ir dota liela vaļa pašai izvēlēties soda veidu – un tas var būt arī naudassods.
Trešais: Cietumsods nosacīti. Tiesa, ņemot vērā vainu mīkstinošus apstākļus un to, ka apkārtraksti izplatīti tik sen, var piespriest J. Zīgeristam cietumsodu, bet ar piebildi – nosacīti. Šāds spriedums var būt arī kombinācijā ar naudassodu.
Ceturtais: Aiz restēm? No tiesām ne vien Latvijā, bet visā pasaulē neko nevar zināt. Var būt arī ļoti skarbs spriedums – cietumsods. Tad var iznākt, ka J. Zīgeristu apcietina tiesas zālē un līdz brīdim, kad par viņu tiek iemaksāta drošības nauda un iesniegta apelācijas sūdzība, viņam jāpasēž aiz restēm. Tiesāšanās ar jaunu spēku atsāktos augstākā instancē, jo maz ticams, ka tiesa spriestu, ka spriedums nav pārsūdzāms. Augstākā instancē lieta var nonākt arī tad, ja prokuratūra uzskatīs, ka spriedums bijis par maigu.
