Latvijas Bankas rīkotajā ideju konkursā par Latvijas eiro monētās izmantojamiem tēliem galveno balvu ieguvusi Ilze Kalniņa no Jēkabpils.
Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ideju konkursā par Latvijas eiro monētās izmantojamiem tēliem galveno balvu ieguvusi Ilze Kalniņa no Jēkabpils, kas eiro monētām ierosinājusi izmantot Brīvības pieminekļa, pirmskara Latvijas piecu latu monētas tautumeitas un Latvijas ģerboņa sižetus.
LB preses dienesta pārstāvis Mārtiņš Grāvītis “Ziņas” informē, ka banka janvārī izsludinātajā konkursā saņēma 1088 darbus. Tā kā eiro naudas zīmes tiek atzītas visās eirozonas valstīs, paredzams, ka Latviju no 2008. gada, kad pievienosimies Eiropas monetārajai savienībai, pazīs arī pēc Brīvības pieminekļa, vecā pieclatnieka tautumeitas profila un valsts ģerboņa. Par to lēma konkursa žūrija, kuras vadītājs bija LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet starp locekļiem tādi Latvijā pazīstami cilvēki kā mākslinieks Ilmārs Blumbergs, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš un dzejnieks Imants Ziedonis.
Žūrijas izvēle
Interesantākais šķitis jēkabpilietes Ilzes Kalniņas darbs ar devīzi “Brīvība – Eiropas vērtība!”. Autore ieteikusi attēlot trīs sižetus. Uz divu eiro monētas tautumeitas portretu no vecās sudraba piecu latu monētas, uz viena eiro monētas Brīvības pieminekli un uz eiro centu monētām Latvijas Republikas valsts ģerboni. Žūrija uzskatīja, ka šie trīs sižeti koncentrēti simbolizē Latviju un tās pamatvērtības – tēvzemes mīlestību, ilgas un cīņu par brīvību, kā arī lepnumu par savu zemi un cilvēkiem. Šie sižeti bijuši starp pieciem visbiežāk nosauktajiem. Ierosinājumus paredzēts īstenot, tomēr dizaina izstrādes gaitā, kā arī pēc sarunām ar kaltuvēm, kad tiks precizētas tehnisko un tehnoloģisko iespēju nianses, sižeti un to izkārtojums uz monētām, tie varot tikt koriģēti. Interesanti, ka veicināšanas prēmijas ieguva arī divi Jelgavas iedzīvotāji – Evitas Steķes un Valērija Razaščenkova piedāvātās idejas sasaucās ar konkursa uzvarētājas ieteikto.
LB pārstāvis klāsta, ka pārsvarā konkursam iesūtītās idejas bijušas saistītas ar latviskās vides un garīgās kultūras simboliem, arī tādiem, kas jau ir redzami uz latu banknotēm un monētām. Jaunākajam konkursa dalībniekam bijuši septiņi gadi, un viņš katrai monētai izvēlējies latviešu literārus tēlus: Lāčplēsi, Sprīdīti, balto kaķīti, garo pupu un citus.
Kas notiks tālāk?
Jau tuvākajā laikā LB kopīgi ar māksliniekiem, ņemot vērā eiro monētu dizaina kopējos nosacījumus un naudas kaltuvju tehniskās prasības, izstrādās monētu dizaina koncepciju. Pēc tam tiks sagatavoti monētu grafiskie projekti un ģipša modeļi. Latvijas eiro monētas varēs sākt kalt pēc tam, kad Latvija būs saņēmusi ES finanšu institūciju novērtējumu par to, ka esam gatavi pievienoties Ekonomiskajai un monetārajai savienībai. To varētu saņemt aptuveni 2007. gada vidū un atlikušajā pusgadā monētas izkalt.
Eiro simbols
Vienotās eiro valūtas grafiskais simbols veidots, izmantojot grieķu alfabēta burtu “epsilons”, un simboliski iezīmē arī Eiropas pirmo burtu. Divas horizontālās svītras apzīmē eiro stabilitāti. Eiro grafiskās zīmes krāsas: zilā un dzeltenā. Eiro valūtas oficiālais saīsinājums (valūtas kods) ir EUR.
Eiro monētas
Apgrozībā eirozonas valstīs ir astoņas dažādas monētas – 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu, kā arī 1 un 2 eiro monētas. Vienā eiro ir 100 centu. 1 un 2 eiro monētas ir divkrāsainas – sudraba un dzeltenā krāsā. Vidējās nominālvērtības monētas (10, 20 un 50 centu) ir dzeltenas, bet zemākās nominālvērtības monētas (1, 2 un 5 centi) ir vara krāsā. Monētām ir vienāds aversa (monētas priekšpuses) dizains, bet atšķirīgs reversa (monētas aizmugures) dizains katrai eirozonas valstij. Monētu kopējo dizainu izstrādāja beļģu mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx). Aversā dažādos veidos attēlota ES karte, kurai fonu veido simbolizējošo zvaigžņu izkārtojumi. Visas eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visās eirozonas valstīs.
Sagatavoja Edgars Sauka
***
Svarīgākie datumi eiro ieviešanai
1957. gada 25. marts.
Parakstīts Romas līgums, kas noteica Eiropas Ekonomiskās kopienas dibināšanu.
1992. gads.
Māstrihtā parakstīts līgums, kas apvienoja Eiropas Ekonomiskās kopienas ekonomikas politiku ar citām sadarbības jomām.
1999. gada 1. janvāris.
Sāk darboties Eiropas Centrālā banka. Grāmatvedības uzskaite uzņēmumos, banku un kredītkaršu maksājumi, kā arī vairākas citas operācijas, ieskaitot darījumus ar nekustamo īpašumu ķīlām, turpmāk notiek tikai eiro.
2002. gada 1. janvāris.
12 ES dalībvalstīs apgrozībā nonāk eiro banknotes un monētas.
***
Eirozonai pievienojušās valstis
Austrija
Beļģija
Francija
Grieķija
Īrija
Itālija
Luksemburga
Nīderlande
Portugāle
Somija
Spānija
Vācija
Piezīme. Dānija, Zviedrija un Lielbritānija ir ES dalībvalstis, bet Ekonomikas un monetārajā savienībā nepiedalās.
