Līdz 30. septembrim «Kino 19» – «Ellespuika» (pulksten 17.40, 19.40), «Reiz prērijā» (pulksten 16).
Līdz 30. septembrim “Kino 19” – “Ellespuika” (pulksten 17.40, 19.40), “Reiz prērijā” (pulksten 16).
Holivudas zīmētās pasaules uzticamākajiem cienītājiem par savu esamību šonedēļ atgādina “cilvēciskoti” komiksu un animēti dzīvnieku tēli.
Viens no viņiem ir kārtējais “pasaules glābšanas” tēmai veltīto komiksu iemītnieks, kas nu ieraudzījis aktierfilmas lielo ekrānu – labdabīgi noskaņots pagalam muskuļains mūdzītis Ellespuika, pasaulē parādījies 1944. gadā kāda “pārdabisku dzīvības formu” entuziasta un nacistu drauga uzvārdā Rasputins pūliņu rezultātā. Taču jaunatklājumu izmantot militāriem mērķiem godkārīgais tips nepaspēj: viņu “likvidē” sabiedrotie, un Ellespuika uzaug pretējā nometnē – FIB slepenas nodaļas paspārnē. Pēc ilgāka laika Rasputins top atdzīvināts, un Ellespuikam, protams, jāstājas pretī pasaules varas kārotājam.
Par spīti iespaidīgajam budžetam, “Ellespuika” īsti nav tas gadījums, kad specefektu “muskuļu demonstrējmus” varētu gribēties apjūsmot kā gluži vai patstāvīgu, aizraujošu datormākslas faktu; no tiem vairāk vēdī auksts aprēķins un monstrozitāte. Bet Rons Pērlmens titullomā gan ir varbūt labākā iespējamā izvēle: grima kilogrami un apnicīgais komiksu heroisms nenoslāpē lomas tikko jaušamo cilvēciskuma dzirksti, jocīgā paskata (ne īpaši daiļu un draudzīgu seju, ko “rotā” “apzāģētu” ragu stumbenīši) lempīgajam, taču pašapzinīgajam puisietim apliecinot: pat tādam “elles izdzimumam” kā viņš nav svešas cilvēciskas izjūtas –, teiksim, greizsirdība…
Disneja “Reiz prērijā” animētās fermas saimē “pirmo vijoli” spēlē trīs brašas govis, kas nolemj doties neģēlīga lopu zagļa (un vienlaikus aizrautīga, man pat gribētos teikt – gluži vai “psihodēliska” –, jodelētāja) meklējumos, jo par ļaundara noķeršanu izsolīta prāva atlīdzība, un zvēri to cer izmantot, lai izpestītu no naudas grūtībām savu mīļoto fermu.
Nekādas radošu jauninājumu “ekstras” animācijas gardēžiem “Prērijas” tēli nesola, drīzāk rada tādu kā “retro iespaidu” (kā arī galu galā pieklātos pēdējai tradicionāli animētajai Disneja lielbudžeta filmai). Savu filmu izslāpušie mazuļi ņipro goteļu dēku stāstu vēros aizrautīgi, pieaugušie varēs sevi mierināt ar domu, ka kopš Disneja “Sniegbaltītes” laikiem saražoti arī baisāki un, galvenais, garāki gabali nekā šis “animācijas vesterns”, kas ilgst mazāk nekā 80 minūšu.
***
Sintija Moroza:
“Ellespuika”. Atkal viena versija par gaišo un tumšo spēku cīņu. Diezgan interesanti skatīties ar specefektiem pārsātināto filmu par elli un tās iemītniekiem. Tomēr arī briesmoņi mēdz būt sentimentāli, un Ellespuika izraisa simpātijas.
“Reiz prērijā”. Disneja studijas animācijas filmā, kā vienmēr, ir skaisti zīmēti varoņi, skaista mūzika. Katrs tēls ir personība, kas spēj piekāpties, lai sasniegtu kopīgo mērķi. Filma var patikt visu vecumu skatītājiem.
