ZZS Zemgales saraksta ceturto numuru Baibu Rivžu intervē Evita Puriņa un Edgars Kupčs.
Gatavojot interviju sēriju ar aptaujās vadošo partiju Zemgales apgabala līderiem, «Ziņas» uz sarunu aicināja arī ZZS pirmo numuru Augustu Brigmani, taču viņš bija vienīgais no pieciem politiķiem, kurš interviju atteica. 9. Saeimas deputāte un ZZS valdes locekle B.Rivža sarakstā ir ar ceturto numuru. Bijusi izglītības un zinātnes ministre (2006 – 2007) Aigara Kalvīša valdībā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore un Latvijas Zinātņu akadēmijas lauksaimniecības un meža zinātņu nozares prezidente.– Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājas lapā apskatāmā ZZS priekšvēlēšanu programma ir ļoti vispārīga. Kāpēc vēlētājiem nav pieejams plašāks tās izklāsts?Problēma ir tā, ka lielo programmu veidoja pa lielām grupām – tautsaimniecības, sociālā, izglītības. Tā tapusi no atsevišķiem blokiem, no kuriem tālāk veidota īsā programma. ZZS valdes viedoklis bija plašai publikai kopējo bloku sadalījumu nepopularizēt. Atsevišķas sadaļas mājas lapā var atrast. Var jau būt, ka labāk būtu parādīt arī atsevišķus blokus. Man būtu jāizsaka priekšlikums, ka tas būtu lietderīgi. – Laika vairs nav! Nu, pēdējās nedēļas jau tās izšķirošās! – Kopējā programmā minētās lietas ir ļoti aptuvenas. Piemēram, «veidot ģimeni atbalstošu valsts politiku», «saglabāt latviešu kultūras mantojumu». Tas izklausās nekā. Vai tad kāds būtu pret latviešu kultūras mantojuma saglabāšanu…Zem latviešu kultūras mantojuma ir izvērstākas darba grupas lietas. Ar to domāts Tautas kultūras mantojuma likums. Tas tagad tiek veidots, un arī es esmu tur iesaistīta. Šis likums ietver ideju saglabāt mūsu tradīcijas vismaz 75 gadu garumā: mājamatniecībā jumiķa, kalēja, koka un podnieka darbi, dažādas nacionālas receptes, piemēram, sklandrauši.– Bet tas jau viss mums ir, ko tur vēl saglabāt?Jā, tas mums ir. Bet, ja aužat linu, veidojat vilnas izstrādājumus, tirgū jums nekā nav – ne kāds sertifikāts, ka tas ir kaut kas īpašs, ne pretimnākšana no valsts par to, ka saglabājat šīs tradīcijas un nododat tālāk, ka tās veicināt. Tautas kultūras mantojuma likumam ir vairākas funkcijas. Pirmkārt, saglabāt visas šīs tradīcijas, pētīt un izzināt, otrkārt, atbalstīt mazo uzņēmējdarbību un amatniecību. – Pēdējos četrus gadus Izglītības un zinātnes ministrija ir ZZS pakļautībā. Treknajos gados skolotāju algas tika būtiski palielinātas, taču ZZS bija arī Saeimā, kad tās graujoši samazināja. Tagad jūs solāt panākt pedagogu darba samaksas palielinājumu, bet kāpēc tad pieļāvāt tik lielu samazinājumu?Samazinājums gāja visiem pilnīgi vienādi – 15 procentu visiem, kas ir budžeta institūcijās.– Bet skolotājiem samazināja par 40 procentiem vai pat par pusi! Jā, bet pagājušajā gadā atkal palielināja. Kopējā alga atkarīga no tā, cik mums ir skolēnu. Tagad arī no 1. septembra skolotājiem ir algas palielinājums. Protams, tas nav liels. – Kāpēc toreiz bija tik negodīga attieksme tieši pret pedagogiem?Brīdī, kad sākās krīze, algas nebija iespējams nosargāt. Samazinājums skāra pilnīgi visus izglītībā strādājošos. Skolotāji pat bija drusku aizsargātāki ar to, ka tajā gadā viņiem bija vairāk naudiņas algās un arī tagad būs drusku lielāka alga. Izglītības un zinātnes ministrijai būtu ļoti būtiski šo palielinājumu nosargāt kā bāzi nākamajam gadam. – Programmā arī teikts iespējami tuvu dzīvesvietai saglabāt sākumskolas. Kā to nosargāsiet?Uzstādījums ir – ja saglabājam, tad tieši sākumskolas. Jo mazajiem bērniem ir grūtāk braukt tālāk. – Vai ZZS var solīt, ka turpmāk, ja šī nozare būs jums, sākumskolas netiks slēgtas?Mazajām skolām būs maksimāls saudzības režīms. Pamatskolās un vidusskolās akcents ir pavisam cits – uz kritisko masu un kvalitāti. – Solāt veidot ģimeni atbalstošu politiku. Šī frāze neko neizsaka. Ko darīt ar demogrāfisko krīzi? Man neliekas, ka būs tik izmisīgi, ka visi izmirs un neviens nedzims. – Prom brauc tūkstošiem! Liela daļa brauks atpakaļ. Katrs jau aizbrauc ar savu domu – sapelnīt studijām, nomaksāt par dzīvokli… Viena daļa gan brauc ar ģimenēm, un atpakaļ atgriezīsies varbūt tikai nākamā paaudze. – Ko darīt ar tiem, kas saņem pabalstus un atgriezties darba tirgū nemaz neplāno? Tas ir risks. Svarīgi panākt, lai šis cilvēks kļūst pašnodarbināts, lai strādā pats. Viens veids ir mikrouzņēmumu nodoklis, tas arī veicinās. – Nav jau runa par uzņēmumu – šie cilvēki kļuvuši absolūti inerti, saņem minimumu no valsts, un ar to viņiem pietiek.Daļu atgriezīsim, ja apkārt būs cilvēki, kas veidos mazus uzņēmumus un nodarbinās citus. Mikrouzņēmuma gadījumā jāmaksā tikai viens – deviņu procentu nodoklis. Tas palīdzēs. – Laukos liela daļa vispār nemaksā nodokļus. Pasauc kaimiņu palīgā un samaksā viņam «uz rokas». Jā, bet te būtu iespēja iznākt no tumšās zonas, kur nevar saņemt kredītus un nav attīstības iespējas. Mikrouzņēmumu nodoklis ir izeja, lai būtu tālāka izaugsme. Sākums ir pamazām – ja cilvēki redzēs, ka tas Jānis ir kārtīgs cilvēks un var strādāt, viņi palīdzēs.– Vai Latvijā iespējams atjaunot cukura nozari?Cukurfabrika mums ir gandrīz vai simbola lieta. Rūpnīcu likvidēšana ir strīdīga, jo tās piederēja uzņēmējiem, kam bija jāizvēlas – beigt darbu nozarē vai arī modernizēt ražošanu un pēc dažiem gadiem maksāt par to, ka strādā šajā nozarē. Pašlaik cukurniedru cukurs ir lētāks produkts, jo niedres jūs iestādāt, otrajā gadā tās sāk ražot un tad tikai katru gadu cērt! No 2014. gada kvotas mēs varētu dabūt, bet jāskatās ekonomiskā efektivitāte. Pozitīvi ir tas, ka cilvēku apziņā vietējais cukurs ir vērtība. Ja parādītos Iecavas cukurs, mēs noteikti pirktu to! Bet cik maksās darba sākšana šajā nozarē? – Varbūt cilvēkiem vajag skaidri pateikt, ka cukura nozarei Latvijā nav izredžu?Jā, jo cik tā mums maksās? Uzņēmēji rūpīgi izrēķinās, cik tas maksā. – ZZS ministra Rozes laikā valsts atbalstam bija vairāk sociālas politikas nozīme ar vienas govs saimniecību finansēšanu. Tad atnāca Dūklavs, kas sāka atbalstīt ražošanu. Kā būs nākamos četrus gadus?Man liekas, ka tomēr jāvelk līnija un jāatbalsta, it sevišķi Zemgalē, tie, kas ir ražojoši. Otra lieta – lauki ir dzīvesveids, tā ir lauku attīstība, lai tie nepaliktu tukši. Tā ir jau cita programma, kur būtu jāatbalsta saimniekošanas dažādošana laukos. Tās varētu būt viesu mājas. – Viesu mājas par ES naudu saceltas pilni lauki, bet tagad stāv tukšas!Labi ir, ka uzceltas. Varbūt bērni tur dzīvos. Dzīvesveida atbalstam jāmeklē citi ceļi. Piemēram, milzīga vērtība ir mūsu vide, kas ir astotā vietā pasaulē pēc tīrības. Tā ir apbrīnojama vērtība, par ko ārzemnieki būtu gatavi atdot milzu naudu. Nīderlandē, iebraucot cūku audzēšanas reģionā, uzreiz kabatlakatiņš jāmeklē, jo tur smaržo un cūciņu ir vairāk nekā pašu nīderlandiešu. – Dāņu cūkas arī pie mums nāk iekšā! Tāpēc jāskatās divas lietas – ietekme uz vidi un ražošana, kā arī darba vietas. – Sesavā milzīgs cūku komplekss sola tikai 12 darba vietu. Tas ir ļoti daudz. – Kāpēc ZZS sarakstā kā trešais numurs Zemgalē ir Viola Lāzo? Ko viņa labu ir izdarījusi?Tas jums jāprasa viņai pašai. Es Lāzo kundzi ieraudzīju tikai sarakstā un viņu atceros no «Vecā ratiņa».– Kā ir ar Ščerbatihu, Visocki, Seržantu? 20 gadu pagājuši kopš neatkarības iegūšanas, un joprojām liekam sarakstos sportistus un citus, kam nav nekādu zināšanu politikā.Viņi ir Zaļajā partijā. – Bet saraksts taču viens. Kāds ir jūsu vērtējums par viņiem? Ščerbatihs, būdams deputāts, vairāk cilājis svarus nekā atradies Saeimā. Vai tā nav vēlētāju muļķošana un pievilināšana ar populārām personām?Es tiešām nepazīstu Visocka kungu un maz ko varu pateikt par Lāzo kundzi, bet attiecībā uz Ščerbatiha kungu – ja ir jautājumi par sportu, viņš vienmēr piedalās. Tas, ka nerunā no Saeimas tribīnes, nenozīmē, ka nestrādā. Kad ir uz vietas, ņemot vērā to, ka Ščerbatihs ir pasaules līmeņa sportists, viņš ir ļoti aktīvs. Ja mēs visi rautos runāt plenārsēdēs, tad tās diennaktīm ilgtu! Lielākais darbs ir komisijās. – Ja nav plenārsēdēs, tad jau nav arī komisijās. Bet ar viņu vienmēr sazinās. Ja ir kāds jautājums par sportu, tas ir nerakstīts likums – Ščerbatiham informācija tiek aizsūtīta. Aizsūta uz elektronisko pastu vai kā citādi dabū ciet. Viņam ir vārds un teikšana. – ZZS saņem pārmetumus, ka reitings turas tīri labs, jo tā lokās visiem vējiem līdzi. Piekrītat?Zināma elastība ir vajadzīga, politikā tā ir obligāta. Ja mēs nebūtu pietiekami elastīgi, uzmestu lūpu un izietu ārā no valdības katru reizi, kad kaut kas nepatīk, valstij tas būtu vēl sliktāk. – Vai jums demokrātiskā valstī liekas pieņemami, ka par premjera amata kandidātu virzāt lielos noziegumos apsūdzēto Lembergu?Ko es jums varu atbildēt? Cilvēks ir vainīgs tad, kad to pierāda tiesa. Šodien runāt par to, vai cilvēks ir apsūdzēts vai nav…– Viņš taču ir apsūdzēts. Apsūdzība ir viena lieta, bet pierādīts nav. Mēs redzam, ka trīs lietās viņš ir attaisnots. – Vai tas ir pareizi, ka miljonāri kļūst par premjeriem?Visu nosaka sabiedriskā doma. – Nenosaka, jo viņš nekandidē vēlēšanās. Likums paredz, ja piedalāties vēlēšanās un jūs ievēl, tad jāatstāj darbs pašvaldībā. Ja uz svaru kausiem nolikti Lemberga 20 gadi, veidojot Ventspili, vai kļūšana par ierindas deputātu, domāju, sabiedrībai lielāks labums ir tad, ja viņš paliek par mēru. Ja viņam ļautu būt gan par premjeru, gan mēru, tad es saprastu. – Jūs ticat, ka viņš būs premjers?Es nevaru par simt procentiem pateikt, kā tas būs šoreiz, bet par to, ka viņš varētu būt, nešaubos. Ceru, ka mums būs atbalsts. Domājam, mums būs 20 vietu Saeimā. Pilnu intervijas tekstu lasiet www.zz.lv.
