◆ Zviedrijas valdība nolēmusi atjaunot obligāto militāro dienestu. «Ir bijušas grūtības uz brīvprātīgo bāzes aizpildīt kaujas vienības,» skaidrojis aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists. Plāns paredz, ka 1999. un 2000. gadā dzimušie jaunieši un jaunietes, kopā apmēram 100 tūkstoši, drīz saņems iesaukuma anketas, taču realitātē vairākumam dienēt gan nevajadzēšot, vien iziet apmācības. 72% zviedru atbalsta šādu lēmumu.
Obligātais militārais dienests Zviedrijā ieviests 1901. gadā, bet jau pirms likvidēšanas tas gadiem ilgi tika pakāpeniski sašaurināts un iesaukti tika vien brīvprātīgie.
◆ Nākamais Latvijas vēstnieks Krievijā varētu būt līdzšinējais Latvijas vēstnieks NATO, tagad Ārlietu ministrijas (ĀM) ģenerālinspektors Māris Riekstiņš, tomēr oficiāli šī informācija vēl netiek komentēta. M.Riekstiņš aģentūrai LETA nav varējis apstiprināt šādu informāciju, to nekomentēja arī ĀM. Neoficiāli mediji gan ziņo, ka M.Riekstiņš nomainīs amatā pašreizējo Latvijas vēstnieci Krievijā Astru Kurmi un viņa turpmāk strādās Apvienotajos Arābu Emirātos. A.Kurme darboties vēstnieces amatā Krievijā sāka 2013. gada nogalē, līdz ar to esot pienācis laiks vēstnieku rotācijai.
◆ Līdz 30. martam Valsts kancelejā var pieteikties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu. Pirmais konkurss noslēdzās bez rezultātiem, jo neviens no desmit pretendentiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, pēc atlases komisijas domām, nebija virzāms uz konkursa otro kārtu. Lai paplašinātu iespējamo amatu pretendentu skaitu, Saeima vēlāk grozīja KNAB likumu, atceļot prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. KNAB vadītāja atlīdzība paredzēta 2441 eiro mēnesī pirms nodokļu samaksas.
◆ Lai mīkstinātu «Brexit» sekas, Francijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas līderi sanāksmē Versaļā pauduši atbalstu «vairāku ātrumu» ES, kas ļautu dalībvalstīm virzīties uz priekšu atšķirīgā tempā. Versaļas tikšanās ir sagatavošanās plašākai ES sanāksmei. «Mums jābūt drosmei pieņemt, ka dažas valstis var virzīties uz priekšu nedaudz ātrāk kā citas,» norādīja Vācijas kanclere Angela Merkele. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers 1. martā nāca klajā ar «Balto grāmatu», kurā izklāstītas piecas alternatīvas ES nākotnei. Par tām ES 60. jubilejas samitā Romā 25. martā spriedīs ES 27 valstu līderi.
