◆ Ziemeļkoreja 21. maijā atkal veica ballistiskās raķetes izmēģinājumu – tikai nedēļu pēc iepriekšējā tās ballistiskās raķetes izmēģinājuma, kas izraisīja plašu starptautisko sašutumu un draudus pastiprināt ANO sankcijas pret Phenjanu. ANO aicina Ziemeļkoreju apturēt šīs darbības. Pēc iepriekšējā izmēģinājuma 14. maijā ANO Drošības padome tikās, lai spriestu par sankciju pastiprināšanu, tomēr nekādi konkrēti soļi netika sperti.
◆ Zviedrijas prokurori izbeiguši septiņus gadus ilgušo izmeklēšanu izvarošanas lietā pret vietnes “WikiLeaks” dibinātāju Džūljenu Asanžu. 2010. gadā, kad Zviedrija sāka šo lietu, viņš, lai izvairītos no aresta ordera izpildīšanas, patvērās Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Lai arī izvarošanas lietā viņš atzīts par nevainīgu, vēstniecības slieksni pārkāpt Dž.Asanžs nevar, jo tad tiks arestēts par to, ka nepadevās zviedru tiesībsargiem un izvairījās no apcietinājuma.
◆ Turcijas laikraksta “Sözcü” aizvadītās sestdienas izdevums iznācis ar pilnībā tukšām lappusēm, pēc tam kad policijas reidos tika aizturēti divi tā žurnālisti. Laikraksta “īpašajā izdevumā preses brīvībai” bija 20 lappuses, to varēja iegādāties tirdzniecības vietās. Abi aizturētie žurnālisti tiek apsūdzēti par sakariem ar ASV dzīvojošo islāma sludinātāju Fetullu Gilenu, kuru Ankara apsūdz pērn jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma organizēšanā. “Sözcü” ir kreisi noskaņots laikraksts, tā tirāža ir trešā lielākā Turcijā.
◆ 89 gadu vecumā miris britu aktieris Rodžers Mūrs, kurš 70. un 80. gados tēloja Džeimsu Bondu. Kā teikts ģimenes paziņojumā sociālajos tīklos, R.Mūrs miris Šveicē pēc īsas, taču drosmīgas cīņas ar vēzi. Atvadīšanās no aktiera notiks privātā ceremonijā Monako, tāda esot bijusi R.Mūra vēlēšanās. Viņš tēlojis slaveno spiegu septiņās Bonda filmās, ieskaitot “Live and Let Die” un “The Spy Who Loved Me”. R.Mūrs bija ne tikai aktieris, bet aktīvi darbojās arī labdarības projektos.
◆ Latvija vēlas kļūt par pilntiesīgu Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) dalībvalsti – ar šādu iniciatīvu klajā nākusi Izglītības un zinātnes ministrija. Līgums ar CERN paver jaunas un plašākas iespējas Latvijas zinātniekiem, akadēmiskajai videi un studentiem iekļauties vienā no vadošajām zinātnes organizācijām pasaulē. Dalībvalsts statuss pavērtu iespējas ne tikai Latvijas zinātniekiem, bet arī uzņēmējiem, kuri savus pakalpojumus varētu piedāvāt CERN.
