Elksniņš cer saglābt koalīciju
Daugavpils pilsētas domes ārkārtas sēdi par pašreizējā domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa gāšanu plānots sasaukt 7. septembrī.Pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi iesnieguši deviņi deputāti – seši no līdz šim opozīcijā strādājošās Latgales partijas un trīs no domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Riharda Eigima vadītās Mūsu partijas, līdz ar to pārformējot koalīciju. Pagājušonedēļ A.Elksniņš rosināja R Eigima atbrīvošanu no amata, taču deputāti to neatbalstīja, jo R.Eigima partija bija paspējusi parakstīt jaunu koalīcijas līgumu ar Latgales partiju.
Par spīti notikušajam A.Elksniņš cer saglābt savu koalīciju, piedāvājot visiem deputātiem, izņemot R.Eigimu un līdzšinējo Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi, apvienoties korupcijas apkarošanas koalīcijā.
Daugavpils domē ir 15 deputātu vietas. Sešas ir Latgales partijai, piecas pašreizējā mēra A.Elksniņa pārstāvētajai “Saskaņai”, bet četras Mūsu partijai.
Izsludina ārkārtas stāvokli
Valdība nolēmusi izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā 27 novados. Plūdu skartajos reģionos ir nenovāktas vairāk nekā 100 tūkstoši hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, apmeklējot teritorijas, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji.
Lielākā nenovākto graudaugu platība pašlaik ir Daugavpils pusē – 14 730 hektāru, Krāslavas novadā – 13 120 hektāru, Balvu novadā – 12 040 hektāru, Rēzeknes novadā – 11 819 hektāru, Preiļu novadā – 11 532 hektāru un Madonas novadā, kur nenovākti 10 562 hektāru vasarāju un ziemāju. Arī kopējās nenovākto dārzeņu platības plūdu skartajās teritorijās ir lielas: kartupeļi – 301 hektārs, griķi, zirņi, pupas un kukurūza – 8492 hektāri.
Zemniekiem un ceļu infrastruktūrai nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro. Valdība sola kompensēt zaudējumus. Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava teiktā, visticamāk, kompensācija tiks piešķirta par ieguldījumiem uz vienu hektāru, bet netiks kompensēta plānotā neiegūtā peļņa.
Ziemeļkoreja izšauj raķeti pār Japānu
“Tas ir nepieņemami. Viņi ir pārkāpuši ikvienu ANO Drošības padomes rezolūciju, kāda mums ir, tāpēc es domāju, ka notiks kaut kas nopietns,” pēc Ziemeļkorejas raķetes izšaušanas pār Japānas teritoriju sacīja ASV vēstniece ANO Nikija Heilija. Ziemeļkoreja otrdien izmēģināja raķeti, kas tika izšauta no galvaspilsētas Phenjanas un pārlidoja Japānas teritoriju pirms nokrišanas Klusā okeāna ziemeļdaļā.
Japānas premjerministrs Sindzo Abe notikušo nodēvējis par bezprecedenta draudiem reģiona mieram un drošībai, savukārt Ķīna uzskata, ka spriedze Korejas pussalā sasniegusi “lūzuma punktu”.“Dienas kārtībā ir visi līdzekļi,” teikts Baltā nama paziņojumā.
Ministrijas atrod vēl miljoniem eiro
Nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro, apstiprinājusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. “Nav runas par nelietderīgiem tēriņiem, bet gan par to, ka mainās prioritātes – tika pārskatīts piešķirtais finansējums tiem pasākumiem, kam piešķirts finansējums pirms diviem trim gadiem,” skaidroja ministre. Nauda atrasta dažādos veidos, piemēram, no pasākumiem, kuros plānoto izdevumu prognozes neizpildījās un izdevumi izrādījās mazāki. Auguši arī, piemēram, ieņēmumi no samaksātajiem sodiem par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem.
Ministru kabinets arī vienojās, ka ministrijas vairs nevarēs vērsties Valsts kancelejā ar pieprasījumu pēc jaunām štata vietām. Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosināts trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu samazināt par sešiem procentiem.
