◆ Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi “Senator” vērsīsies tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK). Pēc premjera Māra Kučinska teiktā, EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. Norvēģijas varasiestādes pērn janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmuma SIA “North Star” zvejas kuģi, kas zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos. Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, taču Latvija to neatzīst un norāda, ka zvejošana notikusi atbilstoši 1920. gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc ES regulas prasībām.
◆ Toronto centrā Kanādā pirmdien kāds vīrietis ar autofurgonu tīši uzbraucis gājējiem, nogalinot desmit cilvēkus, bet 13 ievainojot. Policija aizdomās turamo Aleku Minasjanu pusstundu vēlāk aizturēja, taču pat pēc pratināšanas nav skaidri viņa rīcības motīvi. A. Minasjans mācījies vidusskolas programmā jauniešiem ar īpašām vajadzībām, skolā bijis noslēgts, taču Kanādas izglītības sistēmā ar “īpašām vajadzībām” tiek apzīmētas gan mācīšanās un uzvedības problēmas, gan fiziskā invaliditāte. 25 gadus vecais vīrietis tiek apsūdzēts 10 slepkavībās un 13 slepkavības mēģinājumos. Nākamā lietas izskatīšana tiesā paredzēta 10. maijā.
◆ 60 cilvēki gājuši bojā un vēl vairāk nekā 100 ievainoti 22. aprīlī spridzinātāja pašnāvnieka sarīkotā eksplozijā Kabulas vēlētāju reģistrācijas centrā Afganistānā. Atbildību par sprādzienu uzņēmies džihādistu grupējums “Islāma valsts”. Tikmēr Afganistānas Baglānas provincē ceļmalā paslēpta spridzekļa eksplozijā dzīvību zaudēja vismaz pieci cilvēki. Šādus sprādzienus, kuros cieš civiliedzīvotāji, parasti rīko “Taliban”. Pēc policijas teiktā, sprādzieni vērsti pret iedzīvotājiem, kuri ierodas centrā saņemt identifikācijas kartes oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Tās par neleģitīmām uzskata gan “Taliban”, gan “Islāma valsts”.
◆ Francijas prezidents Emanuels Makrons un ASV prezidents Do-nalds Tramps aicina strādāt pie jaunas kodolvienošanās ar Irānu. Eiropas sabiedrotie centušies ASV līderi pārliecināt, lai viņš neizstātos no 2015. gada vienošanās, ar kuru tika atceltas Irānai noteiktās sankcijas, kā arī sniegtas garantijas tās civilajai kodolprogrammai apmaiņā pret ierobežojumiem programmām, kas var tikt izmantotas kodolieroču attīstībai. 12. maijā jāizlemj līguma tālākais liktenis. Teherāna brīdinājusi, ka tā aktivizēs savu kodolprogrammu, ja ar lielvarām noslēgtā vienošanās izjuks.
◆ Tiesa Indijā pazīstamo 77 gadus veco guru Asaramu Bapu, kuram ir miljoniem sekotāju, atzinusi par vainīgu 16 gadu vecas meitenes izvarošanā 2013. gadā savā ašramā. Viņam draud maksimālais sods – mūža ieslodzījums. Asaramam Bapu ir 400 ašramu, kur tiek mācīta meditācija un joga. Tiesa vēl citā prāvā izskata apsūdzības izvarošanā, ko strīdīgu reputāciju iemantojušajam guru un viņa dēlam izvirzījušas divas māsas.
