Raizējas par ES paplašināšanos.
Raizējas par ES paplašināšanos
Slovēnijas prezidents Milans Kučans pauda bažas par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās iespējamo kavēšanos, ceturtdien uzrunājot Latvijas parlamentu.
– Reālajā dzīvē, kā arī mūsu domāšanā, Eiropas iepriekšējais ekonomiskais un politiskais dalījums ir saglabājies… Eiropas nākotnes skatījumā tās ir satraucošas zīmes, kas norāda, ka dzīve Eiropā arvien vairāk tiek regulēta atbilstoši šiem dalījumiem, – sacīja Kučans. Viņš norādīja, ka plāni par Eiropu kā par lielu kopīgu māju tiek atbīdīti un var tikt atlikti uz nenoteiktu laiku. Viņaprāt, tā ir nevēlama, bet ļoti iespējama realitāte Baltijas un Centrālās, Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas valstīm, kas atrodas ES «uzgaidāmajā telpā» vai pat ārpusē.
I.Bērziņš vaino Krieviju maldu izplatīšanā
Latvijas ārlietu ministrs ceturtdien nosūtījis vēstuli EDSO valstu ārlietu ministriem, kurā vaino Krieviju maldinošas informācijas izplatīšanas kampaņā par genocīda prāvām un aicina Krieviju uz konstruktīvu dialogu. Vēstule nosūtīta trīs dienas pēc tam, kad Krievijas Ārlietu ministrija kārtējo reizi asi kritizēja bijušo sarkano partizānu un padomju drošības iestāžu darbinieku tiesāšanu par kara noziegumiem un genocīdu. Krievija aicināja
EDSO misiju Latvijā uzņemties īpašu kontroli pār kara noziegumos apsūdzētā bijušā sarkanā partizāna Vasilija Kononova lietu, kuram pirmajā instancē tiesa piespriedusi sešu gadu cietumsodu.
Apstiprina deputāta mandātu M.Sprindžukam
Saeima ceturtdien apstiprināja deputāta mandātu Mārim Sprindžukam, kurš līdz šim vadīja premjera Andra Šķēles biroju. Līdz ar to Sprindžuks stājas bijušā Tautas partijas deputāta Edgara Zalāna vietā, kurš šonedēļ paziņoja par mandāta nolikšanu un kļūs par premjera biroja direktoru. Zalāns ieguva deputāta mandātu uz laiku, kamēr Mareks Segliņš pilda iekšlietu ministra pienākumus. Savukārt Sprindžuks bija iekļauts Kurzemes deputātu kandidātu sarakstā.
Latvijā diskriminēta ceturtā daļa iedzīvotāju
Gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo triju gadu laikā viņi diskriminēti un ir pārkāptas viņu cilvēktiesības. Par to liecina Baltijas Datu nama pētījums šā gada janvārī, kas veikts pēc Valsts cilvēktiesību biroja pasūtījuma. Visbiežāk iedzīvotāju cilvēktiesības pārkāptas darbā – 47% no aptaujātajiem, tiesības uz sociālo palīdzību nav ievērotas 24% iedzīvotāju, bet tiesības uz personas drošību, brīvību un neaizskaramību pārkāptas 16% aptaujāto.
