Ar kādām sajūtām pavadāt 18. novembri?
Veronika Gailiša, Cenu pagastā Esam veci pensionāri – ne kur aiziet, ne aizbraukt. Šogad nav arī nekādas svētku izjūtas. Sirds sāp par bērniem – darba viņiem nav. Kādu brīdi nebijām par televīziju maksājuši, un to mums atslēdza, līdz ar to arī svētku programmas neredzam. Varam tikai klausīties radio.Valters Brusbārdis, Cenu pagastā Diemžēl slimoju, tāpēc svētku izjūtas nebija. Plāni bija lieli – gan uz salūtu aizbraukt, gan ar draugiem satikties, bet vajadzēja ārstēties, lai ātrāk tiktu uz kājām. Gatavojos televīzijā skatīties salūtu un svētku programmu.Katrīna Kārkle, 4. klases skolniece Valgundes pagastā Latvijas dzimšanas dienu parasti pavadām ģimenes lokā – tētis, mamma un mēs, trīs bērni. Parasti braucam uz Jelgavu skatīties salūtu un degt svecītes. Rasa Naglis, pensionāre no Lielplatones 18. novembra rīts mums iesākās ar svētku dievkalpojuma noskatīšanos, nodziedājām valsts himnu. Vakarā domājam pa televizoru vērot svētku salūtu Rīgā un vienoties kophimnā. Svētku izjūta ir, un šis gads nebūt nav drūmāks kā citi, lai gan viegli neiet. Arī ikdienā cenšamies dzīvot optimistiski.
