No 23. jūlija līdz 12. augustam Vidzemes augstskolā pulcējās jaunieši no 17 pasaules valstīm, lai iegūtu vairāk informācijas un paplašinātu savas zināšanas par norisēm Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.
Nesen Valmierā beidzās «Baltijas Starptautiskā vasaras skola – 2000». No 23. jūlija līdz 12. augustam Vidzemes augstskolā pulcējās jaunieši no 17 pasaules valstīm, arī no Japānas un ASV, lai iegūtu vairāk informācijas un paplašinātu savas zināšanas par norisēm Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.
Presē izlasītais, TV un radio dzirdētais izklausījās tik vienkāršs (un var būt tā arī ir) – viņi atbrauc pie mums par mums pamācīties. Meitenes un puiši no visām pasaules malām stāstīja, cik maz viņi iepriekš zinājuši par Latviju, cik ļoti citāds šeit viss ir patiesībā. Mācījās latviešu valodu un izteica vēlēšanos vēl kādreiz braukt ciemos. Tajā pašā laikā jelgavnieks Ingus uzvarēja konkursā, lai varētu piedalīties Vispasaules Latviešu jaunatnes kongresā (it kā apliecināja savas zināšanas un visas pasaules latviešu jauniešu konkurencē bija viens no diviem, kas ieguva šādas tiesības) – viņam atlika cerēt, ka kāds iedos līdzekļus, lai tiktu līdz Kanādai. Tā kā vidusskolu tikko beigušais puisis ar nekādu lielaju naudu lepoties nevarēja, vajadzēja domāt citu izeju un meklēt kādu, kas samaksātu ceļanaudu. Un tiešām paveicās, kad Izglītības atbalsta fonds un Jelgavas Dome iedeva naudu ceļam.
No otras puses (kāds noteikti tā domā) – šos piecsimt latus varēja izmantot arī lietderīgāk, kādam materiālam labumam, – pāris cilvēkiem drēbes nopirkt vai varbūt iemaksāt Siltumtīkliem, lai siltā ūdens parādīšanās brīnums tik drīz nebeigtos.
Nevienu taču neizbrīna tas, ka ārzemju jaunieši nevienā intervijā neteica:
– Ceļanaudu mums samaksāja tādas un tādas institūcijas un vēl šīs firmas …
Taču Ingus sarunā ik pa laikam atgādināja:
– Esmu milzīgu pateicību parādā tiem, kas man samaksāja par ceļu, citādi nekad nebūtu ticis uz Vispasaules Latviešu jaunatnes kongresu.
Cik gan absurdi pazemīgam jābūt latviešu jaunietim, pat tad, ja savas zināšanas viņš spējis pierādīt, uzvarot konkursā, kurā piedalās pārstāvji no daudzām pasaules valstīm. Un tas noteikti nav vienīgais šāds gadījums. Un labi, ka šoreiz vēl izdevās atrast kādu labvēli. Tiem, kuriem tā nepaveicas, jātur savas zināšanas pūrā un jāgaida, kad ārzemju viesi brauks uz mums paskatīties un par mums pamācīties….
