Situācijas raksturojums mācību gada sākumā: jāceļas, jāpaspēj laikā, jāsēž solā, jāsadzird, jāmācās.
Situācijas raksturojums mācību gada sākumā: jāceļas, jāpaspēj laikā, jāsēž solā, jāsadzird, jāmācās. Šīs grūtības divas meitenes raksturo pilnīgi atšķirīgi.
Agitai Reipoldei stundu atsēdēšana liekas bezjēdzīga nodarbe. “Mana attieksme pret to, kā rīkojas citi, ir neitrāla. Pati pārāk rūpējos par savu veselību, un mācīšanās ietekmē manu labsajūtu. Reizēm rodas jautājums, kur paliek lielie “zubrītāji”, retais no viņiem kaut ko sasniedz. Vai mazums ir tādu, kas ieguvuši augstāko izglītību un strādā kaut kādu darbu par minimālu samaksu, jo viņiem nav darba savā nozarē. Par nākotni nedomāju, tā pati pienāks, kāda jēga uztraukties? Nauda un karjera man noteikti nebūs svarīgākais dzīvē. Brīvo laiku labāk pavadu ar savu puisi. Agitas vērtējums – zināšanas ir mēsli.
Maija Gerharde: “Man patīk mācīties, bet runa jau nav par to, kas patīk. Izglītība ir vajadzīga, lai dzīvē kaut ko sasniegtu. Vai kādam nepatiktu strādāt labi atalgotu un prestižu darbu? Sekmes man bijušas labas, bet nekad neesmu bijusi “baigā” teicamniece, tāpēc šogad esmu nolēmusi mācīties nopietnāk. Pabeigšu devīto un domāju doties uz Valsts vai Spīdolas ģimnāziju. Sliņķiem novēlu saņemties, jo senči mūs visu mūžu neuzturēs. Izdzīvo gudrākie.” Maijas vērtējums – zināšanas ir spēks.
Cenzors: “Pilnīgi nevērīga attieksme pret mācībām nākotnē var pamatīgi “iegriezt”, bet ne vienmēr vienīgā vērtība jaunībā ir laika pavadīšana tikai pie grāmatām.”
Meiteņu domās ieklausījās un tās “cenzēja” Raimonds