Paši zinātnieki izlemj, kurās nozarēs un par kādām tēmām veiks pētījumus, tādējādi lauksaimniecība netiek attīstīta mērķtiecīgi. Zinātniskās iestādes nodarbojas ar ražošanu un pārdošanu, nevis pētījumiem, tādējādi valstij nav jēgas no tā, ka tā ik gadu piešķir budžeta līdzekļus zinātniskajām institūcijām. Pētnieku darbs netiek plānots, koordinēts un uzraudzīts, tādējādi zinātnes attīstība valstiskā līmenī ir neefektīva. Ar tik bargiem secinājumiem klajā nākusi Valsts kontrole (VK), izpētot Zemkopības ministrijai pakļauto iestāžu darbu.
Revīziju par laika posmu no pagājušā gada sākuma līdz šā gada maijam VK veica visās Zemkopības ministrijai pakļautajās zinātniskajās iestādēs, tostarp Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) un tās institūcijās. Revīzijas mērķis bija iegūt pārliecību, vai šo iestāžu darbība atbilst normatīvo aktu prasībām un vai to struktūra ir racionāla un nodrošina efektīvu finanšu līdzekļu piesaisti un izlietošanu zinātniskajā darbībā. Nav mērķu, ko pētīt«No visām pārbaudītajām iestādēm LLU un tās aģentūras ir sliktākie piemēri,» secina valsts kontroliere Inguna Sudraba. Par galvenajām problēmām viņa sauc revīzijā iegūto pārliecību, ka valstij nemaz nav konkrēta plāna, ko tā vēlas no zinātniekiem par viņiem piešķirto valsts budžeta finansējumu. «Pašas zinātniskās iestādes nosaka, ko tās darīs. Tādējādi nav nozares redzējuma,» saka I.Sudraba. Viņa uzsver, ka valsts tikai uztur zinātnes sistēmu, taču pret ieguldīto neko nesaņem, jo šī sistēma strādā neefektīvi. «Kā jau daudzās vietās – dalot budžeta naudu, mīļā miera labad kaut ko iedod visiem, lai tikai būtu miers. Bet tam visam pretī būtu jāprasa jauni produkti un patenti,» vērtē valsts kontroliere. Vairākām iestādēm nemaz nav izstrādāta darbības stratēģija, savukārt tām institūcijām, kurām nākotnes darba plāns ir, noteikti neizmērāmi un nepārbaudāmi darbības un rezultatīvie rādītāji vai tādu nav vispār. Piemēram, LLU aģentūru stratēģijas nav apstiprinājusi ne pati universitāte, ne nozares ministrija. Negodīga atalgojuma sistēmaRevīzijas secinājumos teikts, ka zinātniskajās institūcijās piemērotā atlīdzības politika nav caurskatāma, tā nav balstīta uz skaidri noteiktiem pamatprincipiem, turklāt personāls ar vienādiem amatiem dažādās iestādēs saņem būtiski atšķirīgu atalgojumu. I.Sudraba «Ziņām» stāsta, ka no visām LLU zinātniskajām iestādēm tikai vienā atlīdzības likmes tikušas noteiktas godīgi, ņemot vērā veicamo. «Pārējās visam personālam bija maksimālās algas likmes,» saka I.Sudraba. Vidējais atalgojums uz vienu zinātnē nodarbināto bijis no 3461 līdz 9330 latiem gadā. Papildus tam vēl tikpat liels atalgojums zinātniekiem ticis par piedalīšanos dažādos projektos. Piemēram, Meža fakultātes dekāns pērn strādājis pusotru slodzi (dekāns, docents, atalgojums projektos un līgumdarbi), gadā saņemot 29 tūkstošus latu.Runājot par projektiem, VK atklājusi – kādam LLU vadošajam pētniekam par trīs stundu darbu izmaksāti 355 lati, bet vēl kādam citam tikuši vairāk nekā 1200 latu. VK arī pārmet, ka zinātniskās iestādes ar pētījumiem daudzkārt nemaz nenodarbojas, bet tikai izpilda privātfirmu pasūtījumus vai «guļ uz lauriem», tirgojot agrākos izgudrojumus. Vislielākie pārkāpumi atklāti LLU aģentūrā «Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts», kur nav pietiekams zinātnieku skaits. Turklāt šī aģentūra prettiesiski veic komercdarbību – tā ražo un tirgo augsnes maisījumus, ko pati reiz izgudrojusi. Nepiekrīt, ka tikai «noēd» naudu VK konstatē, ka LLU aģentūru darbība 2009. – 2010. gadā nav bijusi pietiekami efektīva, turklāt valsts nozīmes pētniecības centru izveidei nav kvalificējusies neviena no tām. Revidenti iesaka Zemkopības ministrijai izvērtēt iespēju optimizēt zinātnisko institūciju darbību, savukārt LLU ieteikts likvidēt aģentūras, to funkcijas konsolidācijas gaitā iekļaujot universitātes darbā.LLU rektors Juris Skujāns plašāku skaidrojumu par šo revīziju sola tuvāko nedēļu laikā. Kopumā viņš uzskata, ka revīzija bijusi nepilnīga, un domā, ka no zinātniekiem nevar prasīt lielus sasniegumus, jo valsts piešķirto līdzekļu tāpat esot par maz. Zinātnes efektivitāte esot jāmēra 30 – 40 gadu garumā, tādēļ par katru projektu un finansējumu nevarot pretī prasīt jaunumus zinātnē. Savukārt Zemkopības ministrija apgalvo, ka jau sastādījusi grafiku, lai visus VK ieteikumus ieviestu dzīvē.
