Šo svētdien, 19. martā, atzīmēsim ievērojamu gadskārtu – uz astoņdesmit mūža un piecdesmit zinātnieka darba gadiem atskatās profesors habilitētais agronomijas doktors Juris Štikāns.
Šo svētdien, 19. martā, atzīmēsim ievērojamu gadskārtu – uz astoņdesmit mūža un piecdesmit zinātnieka darba gadiem atskatās profesors habilitētais agronomijas doktors Juris Štikāns. Viņa vārds, darbi un pētījumi augšņu auglības un laukaugu ražības celšanas jautājumos ir labi pazīstami ne tikai zinātņu vīriem, bet arī praktiskā lauku darba veicējiem.
Juris Štikāns dzimis 1920. gadā Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā zemnieka ģimenē. Mācīdamies Sakstagala pamatskolā, viņš dzīvo pie sava mātesbrāļa Staņislava Trasūna, kas tolaik izveidojis priekšzīmīgu zemnieka saimniecību. Darbodamies mazpulkā un vairākus gadus strādādams tēva mājās, jauneklis pamatīgi iepazīst zemkopja darba sūrumu, lauku dzīves prasības. Pēc Aglonas Lauksaimniecības vidusskolas beigšanas (1944) J.Štikāns apgūst agronomijas pamatus un pētniecības metodes Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1945 – 1950). Paralēli studijām viņš strādā par laborantu un nopietni ieinteresējas par agroķīmiju.
J.Štikāna pirmā darbavieta pēc augstskolas beigšanas ir Kuldīgas MTS (1950 – 1953), kur viņš noorganizē un vada agroķīmijas laboratoriju un veic izmēģinājumus par kūdras kompostu ietekmi uz laukaugu ražām. Šos un citus agrotehnoloģiskos pētījumus viņš turpina Pēterlauku Meliorācijas izmēģinājumu stacijā (1953 – 1960), uz to pamata uzraksta disertāciju un iegūst lauksaimniecības zinātņu kandidāta grādu. Pēterlaukos top arī grāmata par lucernas audzēšanu.
Jubilāra turpmākās darba gaitas ir saistītas ar specializētām pētniecības iestādēm – Latvijas Hidrotehnikas un meliorācijas ZPI Jelgavā (1960 – 1977) un Latvijas Zemkopības ZPI Skrīveros (1977 – 1997). Viņš pēta augšņu kaļķošanu, izstrādā tehnoloģijas smagā un komplicētā kaļķošanas darba veikšanai, normatīvus attiecīgo materiālu lietošanai dažādās augsnēs, metodes šo procesu kontrolei un efektivitātes celšanai. Uz J.Štikāna komplekso pētījumu pamata tiek izstrādāti augšņu kaļķošanas normatīvi visai nemelnzemes joslai. Sava darba bagātīgos rezultātus jubilārs apkopo doktora disertācijā, kuru aizstāv 1980. gadā.
Ražens ir J.Štikāna darba cēliens Latvijas Zemkopības institūtā. Tur viņš projektē un iekārto eksperimentālu lauka drenāžas stacionāru 1,2 ha platībā ar 16 variantiem un iegūst vērtīgus datus par kaļķu un minerālmēslu ietekmi uz laukaugu ražu un tās kvalitāti. Šiem datiem ir ne vien agronomiska, bet arī ekonomiska un ekoloģiska nozīme. Līdzīgi pētījumi nekur citur nav veikti, un tie uzskatāmi par unikāliem. J.Štikāna veikums izstādē Maskavā 1987. gadā tiek novērtēts ar zelta medaļu.
Apkopojis zinātniskajos pētījumos un praktiskajā darbā uzkrāto pieredzi, J.Štikāns izstrādā oriģinālu modeli augsnes produktīvās auglības celšanai, kurā parādīta zemkopības pamatfaktoru – meliorācijas, augsekas, augsnes apstrādāšanas, ķimizācijas, šķirņu izvēles – secības sistēma, to efektivitāte lētāku un racionālāk iegūstamu laukaugu ražu veidošanai Latvijas apstākļos.
Viss jubilāra mūža darba veikums nav, protams, īsā rakstiņā aptverams. Savu pētījumu rezultātus, atziņas un praktiskos ieteikumus J.Štikāns ir publicējis desmit grāmatās, ap 160 zinātniekos rakstos un vairāk nekā 100 žurnālu un avīžu rakstos. Zinātnieks ir daudz rakstījis arī Jelgavas avīzēs. Jubilāra vadībā disertācijas ir izstrādājuši pieci aspiranti.
Kopš 1996. gada būdams emeritētā zinātnieka statusā, profesors J.Štikāns vienlaikus ir Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas goda loceklis, darbojas Latvijas Agronomu un Latvijas Agroķīmiķu biedrībā. Savu jubileju viņš sagaida ar staltu stāju un možu garu un no saviem pilnajiem zinību apcirkņiem arvien labprāt pasmeļ jauno paaudžu interesentiem.
