Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes kolektīvs 19. un 20. martā rīko gadskārtējo plaša mēroga konferenci «Lauku vide».
Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes kolektīvs 19. un 20. martā rīko gadskārtējo plaša mēroga konferenci «Lauku vide». Šāgada īpašs piedāvājums: dienu iepriekš 18. martā ikvienam interesentam visās katedrās būs iespējams saņemt zinātnieku bezmaksas konsultācijas būvniecībā, zemes ierīcībā, vides saimniecības, ainavu plānošanas un arhitektūras jomā.
Par konferences norisi «Ziņas» informē tās rīkotāji.
Voldemārs Labrencis, vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs:
Ceturtdien konferencē spriedīsim par ūdens režīma jautājumiem. Vissāpīgākais ir pašreizējais stāvoklis meliorācijā. Latvijā ir nosusināti 1,6 miljoni hektāru zemes, bet liela daļa šo platību lauksaimniecībā netiek izmantotas. Vidzemē un Zemgalē pērn aptuveni 400 tūkstoši hektāru netika izmantoti. Runāsim par to, kā saglabāt meliorācijas sistēmas, pievērsīsimies vides piesārņošanas pētījumiem. Par ūdens režīma regulēšanu lauksaimniecībā izmantojamās platībās referēs mūsu sadarbības partneri no Vroclavas universitātes Polijā. Poļu kolēģi, iespējams, dalīsies atziņās par katastrofālo plūdu cēloņiem viņu valstī pērnajā vasarā. Vairāki referāti būs par mazajām spēkstacijām, kas Latvijā tiek intensīvi atjaunotas. Profesors Ansis Zīverts izstrādājis metodiku, kā noteikt, vai uz mazajām upēm var izmantot ūdensdzirnavas elektroenerģijas ražošanai.
Silvija Rubene, ainavu plānošanas un arhitektūras studiju programmas vadītāja:
Mēs lauku vidi vairāk aplūkosim kā reģionālās attīstības objektu. Ciemiņi no Latvijas Universitātes stāstīs par ainavas vērtējumu teritoriālplānojuma vajadzībām, arī par iedzīvotāju sociālās struktūras pētījumiem lauku pagastos. Esam uzaicinājuši arī speciālisti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, lai noskaidrotu ar likumiem saistītas problēmas teritoriālajā plānošanā. Pievērsīsimies arī kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzībai. Runājot par ainavu, neaizmirsīsim Jelgavu un uzklausīsim pilsētas ģenerālplāna koriģēšanas darba grupas vadītāju Ivetu Lāčaunieci, bet zviedru arhitekte Ulla Berglunde stāstīs par dabu Stokholmas apkaimē.
Lilita Ozola, būvkonstrukciju katedras lektore:
Būvniecības sekcijā šogad vairāk runāsim par lauksaimniecības ēkām atbilstošu celtniecības materiālu izvēli un izmantošanu. Svarīgi, lai šie materiāli būtu lēti un viegli pieejami. Nedrīkst aizmirst arī par industriālām būvkonstrukcijām, kas tomēr ir vislētākās un kuru lietojumu plaši praktizē visā pasaulē. Interesanta ir igauņu pieredze vieglu koka karkasu izmantošanā neapkurināmu lopu mītņu celtniecībā.
Anda Jankava, zemes ierīcības katedras vadītāja:
Ar teorētisku ievirzi būs referāti par valsts kadastra sistēmas izveidošanu, par zemes ierīcību un tās uzdevumiem agrāk, tagad un nākotnē. Šaurākā aspektā aplūkosim lauku saimniecību organizācijas jautājumus. Runāsim par saimniecību lielumu, par zemes īpašumu konsolidēšanu, starpgabalainības likvidēšanu.
