Piektdien un sestdien pilī notika starptautiska zinātniska konference «Lauksaimniecības zinātnes attīstības problēmas vienotā Eiropas telpā».
Piektdien un sestdien pilī notika starptautiska zinātniska konference “Lauksaimniecības zinātnes attīstības problēmas vienotā Eiropas telpā”. Baltijas un Ziemeļvalstu zinātnieki diskutēja par pētījumu prioritātēm, Latvijas lauksaimniecības perspektīvu ES lauksaimniecības politikas kontekstā, par zinātnieku savstarpējo kontaktu veicināšanu, kā arī par sadarbību ar uzņēmējiem un citiem jautājumiem. Piedāvājam iepazīties ar vairākām konferencē izteiktajām domām.
Zinātnieku forumu atklāja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Viņa minēja, ka ministrija sākusi sagatavot jauno Latvijas lauku attīstības plānu, kas paredzēts laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Tas balstās uz zinātnisko ekspertīzi, kuru veic Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts. “Kādus ceļus es redzu agrārās zinātnes attīstībai? Pirmkārt, jāattīsta augstās tehnoloģijas. Piecpadsmit “vecajās” ES dalībvalstīs zinātņietilpīgo nozaru vidējais īpatsvars eksporta struktūrā ir 30 procentu. Latvijā tas pagaidām nepārsniedz 6 procentus. Otrkārt, jāveicina pielietojamā pētniecība, zinātnes saikne ar biznesu. Privātā sektora investīciju apjoms zinātnē un tehnoloģiju attīstībā nav liels. Latvijā viens valsts dotais eiro piesaista tikai 0,40 eiro no privātā sektora. ES šī proporcija ir vidēji 1:2. Jādomā par jaunu zinātnieku piesaistīšanu, zinātnieku loka paplašināšanu. Pašlaik pētniecības un attīstības jomā Latvijā ir 1,4 darbinieki uz 1000 nodarbinātajiem, kamēr ES vidēji šis rādītājs ir 5,1. Turklāt ir principiāli svarīgi koncentrēt pētniecību atsevišķos ierobežota skaita virzienos. Ņemot vērā mūsu cilvēkresursu un finanšu ne pārāk lielās iespējas, veikt pētījumus daudzos virzienos ir grūti,” teica L.Straujuma.
Jāpiebilst, ka Zemkopības ministrija jau vairākus gadus no valsts subsīdiju līdzekļiem atbalsta zinātniskos pētījumus. No 2000. līdz 2005. gadam šis subsīdiju apjoms palielinājies no 90 tūkstošiem līdz 849 760 latu.
Konferencē tika prezentēta profesoru Pētera Rivžas rediģētā un Kazimira Špoģa sastādītā grāmata “Riski lauksaimniecībā un privātajā mežsaimniecībā”. Profesors P.Rivža teica, ka tas ir četru gadu darbs, kas LLU veikts sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Tajā ar saviem rakstiem piedalījušies 35 zinātnieki, grāmatas apjoms ir vairāk nekā sešsimt lappušu. Profesors P.Rivža konferencē uzstājās ar referātu “Latvijas lauksaimniecības zinātne Eiropas dimensijā”. Viņš runāja par pārtikas, lauksaimniecības un vides zinātņu pētījumu nozīmīgumu, ko atbalsta ES. Diemžēl patlaban Latvijā šie virzieni pagaidām nav atzīti par prioritāriem.
Konferences viesu vidū īpaši izcēlās Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku asociācijas prezidents islandietis S.Adalsteisons un viņa kolēģis no Zviedrijas, šīs nevalstiskās organizācijas ģenerālsekretārs T.Eriksons. Viņi runāja par ES reģionalizāciju, par to, ka Ziemeļvalstīm, kurām piederīga arī Baltija, ir vairāk kopēju interešu nekā pārējai Eiropai. Tas arī izpaužas arvien tālāk sekmējamā zinātnieku sadarbībā.
***
Uzziņai
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA) ir sabiedriska organizācija, līdzīgu profesionālo interešu domubiedru kopa, kurā ievēlēti 98 īstenie, 23 goda un 14 ārzemju locekļu. Dibināta 1992. gadā.
LLMZA uzdevums ir koordinēt sadarbību zinātnē, izglītībā, veicināt zinātnieku un praktiķu vienotību.
Latvijas Zinātņu akadēmijas sastāvā 2004. gadā izveidota Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa. Tā apvieno 16 LZA locekļu.
Latvijā agrārajās nozarēs mūsdienās aktīvi darbojas 204 zinātņu doktori un 64 habilitētie doktori.
Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku asociācija dibināta 1918. gadā un apvieno ap diviem tūkstošiem dāņu, somu, islandiešu, norvēģu un zviedru zinātnieku.
