Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnes centra «Sigra» direktors Aleksandrs Jemeļjanovs zinātnē strādā kopš 1966. gada.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnes centra «Sigra» direktors Aleksandrs
Jemeļjanovs zinātnē strādā kopš 1966. gada. Profesors, veterinārmedicīnas zinātņu doktors, habilitētais agronomijas zinātņu doktors, Latvijas Lauksaimniecības un
meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis un viceprezidents nesen ir ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli lauksaimniecības nozarē un vēl arī kļuvis par konkursa «Sējējs ’99» laureātu.
Atzinība gūta ne jau par vienu darbu vai šauru virzienu, ikviena zinātniskā tēma saistīta ar citu un attīstīta daudzu gadu laikā.
Vakcīnas cūkām, govīm, jaundzīvniekiem un putniem
Viens no Aleksandra Jemeļjanova zinātniskā darba virzieniem ir bioloģisko preparātu radīšana, lai cīnītos pret dzīvnieku slimībām. Pilnveidojot jau pirmās Latvijas Republikas laikā sākto darbu seruma pret cūku sarkanguļu ieguvē, pierādīts, ka to var iegūt ne tikai no zirgiem, bet arī no citiem liellopiem, turklāt vēl labākas kvalitātes. Serums noder gan profilaksei, gan izārstē cūku sarkanguļu, kas ir ļoti svarīgi, jo līdz šim mūsu veterinārārsti šo slimību tikai apārstēja.
Ne mazāk nozīmīga ir pret govju tesmeņa iekaisumiem – mastītiem – radītā vakcīna. Šī slimība mūsu valsts lopkopjiem sagādā ne mazums raižu, un to pārslimo vai puse Latvijas govju. Zinātnieks ir arī specifisku vakcīnu pret jaundzīvnieku slimībām (plaušu, zarnu un citām) autors.
Sabiedrību satrauc biežā saslimšana ar salmonelozi, lietojot uzturā konditorejas un kulinārijas izstrādājumus no putnu gaļas un olām. Lai cīnītos pret to, ir radīta vakcīna putniem. To vista var saņemt ar barību vai ūdeni.
Vidū starp zinātni un pedagoģiju
Pēc LLA Veterinārās fakultātes beigšanas 1961. gadā sadales komisija Aleksandru Jemeļjanovu nosūtīja darbā uz Bebrenes Veterināro tehnikumu. Viņš strādāja par veterinārā iecirkņa vadītāju un, kā uzskata pats, tieši tur pamatīgi apguva veterinārārsta darba praktisko pusi.
1963. gadā jaunais speciālists tika pārcelts darbā uz Daugavpili par Valsts ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas direktoru. Tur viņš sāka darbu veterinārajā ģenētikā, pētīja, kā iedzimst dzīvnieku slimības, līdz 1966. gadā nolēma iestāties aspirantūrā Siguldā. Kopš tā laika zinātnieka darba mūžs saistīts ar LLU zinātnes centru «Sigra».
Tagad A.Jemeļjanovs ir centra direktors un vada 24 zinātnieku darbu veterinārmedicīnas un lopkopības pētniecībā. Pa vidu vēl trīs gadi pavadīti Rīgā gan lauksaimniecības ministra vietnieka amatā, gan arī dažādos partijas posteņos, ar kuriem gan šajos laikos nemēdz lepoties.
1971. gadā Aleksandrs Jemeļjanovs aizstāvēja doktora disertāciju un ieguva veterinārmedicīnas zinātņu doktora grādu, bet 1990. gadā – habilitētā agronomijas zinātņu doktora grādu.
Aleksandrs Jemeļjanovs pazīstams arī kā pedagogs. Viņš ir ievēlēts par Veterinārmedicīnas fakultātes profesoru un lasa studentiem lekcijas par patoloģiskās ģenētikas un dzīvnieku reprodukcijas jautājumiem. Profesors uzskata, ka viņš atrodas vidū starp zinātni un pedagoģiju.
A.Jemeļjanovs ir 170 publikāciju autors, 80 no tām ir zinātniskas. Viņš vairākkārt uzstājies zinātniskās konferencēs Ungārijā, ASV, Francijā, Japānā, Vācijā, Čehijā un vēl citur. Šovasar profesors piedalījās Pasaules veterinārārstu kongresā Lionā un Eiropas Lopkopības asociācijas piecdesmitās gadadienas konferencē Cīrihē, kur referēja par mastītiem. Starptautiskā zinātnieku sabiedrība Aleksandra Jemeļjanova stāstīto uztvērusi ar lielu interesi.
Nākotne pieder
pārtikas kvalitātes kontrolei
Pārtikas kvalitātei Latvijā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Atmiņā vēl nesenais «cūku karš»: no ārzemēm tiek ievesta cūkgaļa, bet Latvijas pārstrādātāji negrib iepirkt trekno pašmāju audzējumu.
– Administratīvā darbība ministriju līmenī ir nepietiekama: mēs cīnāmies ar sekām, nevis cēloņiem, – apgalvo zinātnieks. – Sekas ir arī dioksīns, antibiotikas pārtikas produktos, nekvalitatīva lopbarība…
Tāpēc pētnieku uzdevums ir treknās cūkgaļas cēloņus meklēt nevis kautuvē vai tirgū un nekvalitatīvajam pienam – pienotavā vai veikalā, bet pirmsākumos – zemes ielabošanā, selekcijā, dzīvnieku ēdināšanā, turēšanā un gatavās produkcijas pārstrādē. Par šādu pētījumu sākšanu «Sigras» zinātnieki domājuši jau sen, taču vēl līdz šim nav sadzirdēti. Tomēr viņi cer, ka pārtikas kvalitāte būs viens no galvenajiem pētīšanas objektiem nākotnē. A.Jemeļjanovs uzskata, ka Lauksaimniecības fakultātē vajadzētu ieviest jaunu priekšmetu – lauksaimniecības produktu kvalitāte. Pašlaik studentiem šīs zināšanas pasniedz sadrumstaloti – vairākos priekšmetos.
Aleksandru Jemeļjanovu satrauc arī ģenētiski modificētās pārtikas ienākšana Latvijā. Viņš nav pret to, taču uzskata, ka tai jābūt marķētai, lai pircējam būtu izvēles iespēja.
– Mēs nevaram pateikt, vai šī pārtika ir laba, vai slikta, jo mums nav datu, – saka zinātnieks.
Taču, viņaprāt, pētījumi jāveic Labklājības ministrijas struktūrām, LLU Veterinārmedicīnas un Pārtikas tehnoloģijas fakultāte arī varētu piedalīties, bet tam ir jābūt kompleksam plānam valsts līmenī.
Profesors ir zinātniskas monogrāfijas par pārtikas pētījumiem līdzautors. Tā ir viens no pēdējā laika spilgtākajiem darbiem šajā jomā. Grāmatā atspoguļota pārtikas ķēde, sākot no zemes ielabošanas līdz produkcijas iepakojumam un tirdzniecībai. Aleksandrs Jemeļjanovs ir apņēmības pilns iesākto turpināt.
