Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas ģenerālās asamblejas laikā, kas notika maijā Pēterburgā, tika prezentēts Stokholmas Universitātes pētnieces Dr. Bodilas Elmhāgenas pētījums par lūšu pozitīvo ietekmi uz zaķu un vistveidīgo putnu populāciju.«19. gadsimta sākumā lūši bija plaši sastopami visā Zviedrijas teritorijā, taču intensīvās medības to skaitu ievērojami samazināja,» informē meža nozares vortāls latforin.info, atsaucoties uz informatīvo izdevumu «Jakts». 20. gadsimta sākumā lūši dzīvoja vien dažās vietās Zviedrijas ziemeļos, tāpēc kopš 1928. gada tie kļuva par aizsargājamiem dzīvniekiem. Tagad kaimiņzemē mīt aptuveni 1500 indivīdu, un to izplatība uz Zviedrijas dienvidiem turpinās.Pētījumā, sadarbojoties Zviedrijas un Somijas zinātniekiem, tika noskaidrota lūša ietekme uz ekosistēmu. Zinātnieki izmantoja 1989. gadā Somijā ieviesto trīsstūrveida parauglaukuma dzīvnieku uzskaites sistēmu, kas ļāva novērot medījamo dzīvnieku izplatības un skaita svārstības. Katru ziemu mednieki visā Somijas teritorijā pētīja 900 parauglaukumu. 12 kilometru garajā trīsstūra formas platībā dienu pēc sniega uzkrišanas mednieki uzskaitīja dažādu dzīvnieku sugu pēdas.Pētījumā novērots, ka mežos ar mērenu klimatu visi dzīvnieki sastopami pietiekamā daudzumā, taču vietās ar lielāku lūšu blīvumu lapsu skaits bija mazāks nekā citos parauglaukumos. Savukārt zaķu bija mazāk tur, kur vairāk lapsu. Dr. B.Elmhāgenas pētījumā norādīts, ka lielie plēsēji tieši ietekmē pārnadžus, ko tie medī, kā arī regulē aļņu, ziemeļbriežu un stirnu populāciju blīvumu, tādējādi samazinot pārnadžu ietekmi uz augiem, ko tie patērē uzturā. Vilkiem medījot aļņus, piemēram, netieši tiek ierobežoti aļņu nodarītie postījumi jaunaudzēm. Lielie plēsēji var ietekmēt arī mazo plēsēju skaitu – lūsis mēdz nogalināt lapsas, bet nepatērē tās uzturā. Tas norāda, ka lūsis lapsas medī, lai samazinātu konkurenci, nevis barībai. Arī Latvijas un Igaunijas lielo plēsēju pētnieki ir konstatējuši, ka lūšu mātīte savas uzturēšanās vietas tuvumā var nogalināt mazos plēsējus, tādējādi apkarojot konkurentus.Tā kā lapsas un lūši dažreiz medī vienus un tos pašus dzīvniekus, pētījumā noskaidrots, kā lūsis var ietekmēt lapsu populāciju. Jāņem vērā, ka lūšu ietekme uz lapsām ir atkarīga no lūšu populācijas blīvuma, kā arī apvidus klimatiskajiem apstākļiem, kas savukārt ir noteicošie faktori lūšu populācijas blīvumam. Zinātnieki secināja, ka lūši, samazinot lapsu skaitu, netieši pozitīvi ietekmē zaķu un vistveidīgo putnu populāciju, tā kā lapsas intensīvi medī tieši zaķus, medņus, rubeņus un irbes. Pētījuma autori pieļauj, ka lūšu atgriešanās Somijā un Zviedrijā var ievērojami samazināt, piemēram, stirnu skaitu, taču tai pašā laikā pozitīvi ietekmēt citu mazo medījamo dzīvnieku skaitu un izplatības dinamiku.Plašāks materiāls Zviedrijas izdevumā «Sustainability».
