Divpadsmit radošās pieturvietās Jelgavā LLU laboratorijās un auditorijās aizritēja tradicionālā Zinātnieku nakts, kuras temats šogad bija «Gaisma». Tajās gaisma tika apskatīta dažādos izpausmes veidos – kā dzīvības rosinātāja, enerģētikas produkts, arī kā mākslas elements uguņošanā un gaismēnu spēlēs.
Pasākuma koordinatore LLU profesore Dzidra Kreišmane «Ziņām» pastāstīja, ka šogad pasākumu apmeklēja 1150 interesentu, bet par zinātkārajiem rūpējās 62 augstskolas pasniedzēji un studenti, kas ir savas izvēlētās studiju jomas entuziasti. «Apmeklējuma topā bija Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, «informātiķi», kā arī sociālais eksperiments, ko rīkoja Komunikāciju un mārketinga daļa, bet interesanti bija visi. Cilvēkiem jau gribas, lai kaut kas spīdētu un zibeņotu,» secināja profesore.
Vīrus saista Tehniskā fakultāte
Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības enerģētikas institūtā profesori Ainārs Galiņš un Aigars Laizāns interesentiem uzskatāmi demonstrēja, ka gaisma enerģiju ne tikai patērē, bet var būt arī enerģijas avots. «Ziņas» novēroja, ka šis temats vairāk piesaistīja vīriešu dzimuma pārstāvjus. Taču citās pieturvietās vairumā bija skaistais dzimums, netrūka arī ģimeņu ar bērniem un skolotāju ar aktīvākajiem savas klases skolēniem. Piemēram, Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Baiba Balode-Lukjanska bija atnākusi ar desmit 7.m klases zinātkārajiem. Pārtikas tehnoloģijas fakultātē kopā ar Ķīmijas katedras docentu Ingmāru Cinkmani tika meklēta atbilde uz jautājumiem, vai pārtika spīd, kā pārtikas produkti izskatās citā gaismā un vai tie dod gaismu. Savukārt Informācijas tehnoloģiju fakultātē mācību spēka Gata Vītola vadībā nakšņotāji tika iepazīstināti, kā gaisma kā informācijas nesējs lieliski kalpo optiskajos kabeļos.
Prakses pamats ir teorija, tāpēc kādam nākotnes studentam varēja būt lietderīgs LLU Fundamentālās bibliotēkas apmeklējums, kur bija iekārtota izstāde «Gaisma LLU zinātnieku publikācijās», bet galvenā bibliotekāre Ivonna Ermane pastāstīja, ka lasītavā vien iegriežas ap 250 apmeklētāju dienā, jo mājīgajās un plašajās telpās noteikti var nopietnāk ķerties pie mācībām nekā kopmītnes istabiņu bieži vien ne visai klusajos apstākļos.
Tumsa ir gaismas neesamība
Vairāki nakšņotāji, tostarp Jelgavas 4. vidusskolas devītklasnieces Lāsma un Monta, bija iegriezušās paraudzīties uz gaismu un krāsu no nedaudz filozofiskāka skatpunkta – šo savdabīgo redzesleņķi nodrošināja Sociālo un humanitāro zinātņu institūta profesors Gunārs Brāzma, lektore Silva Poča un docents Juris Vugulis. Bija arī minikonkurss, kurā gan uzvarēja profesionālis – Latvijas Universitātes «fizmats» Jānis Mārtiņš Leja. Galu galā filozofi nonākuši pie optimistiskā secinājuma, ka tumsas nemaz nav, bet tā ir vienkārši gaismas neesamība. Gara interesentu rinda bija uz Pils muzejā iekārtoto sociālo eksperimentu, kāda būtu pasaule bez gaismas, taču ar smaržām un noskaņu.
Satiek lauvas, tīģeri un lāci
Pārlielupē Veterinārmedicīnas fakultātes docente Lauma Mancēviča vadāja pa osteoloģijas ekspozīciju, kur varēja sastapt gan Latvijas dzīvniekus, ieskaitot lāci, gan arī tīģeri, lauvas, krokodilu un vēl dažus svešiniekus, protams, ne jau dzīvus, bet to skeletus. Docente piebilda, ka dzīvnieku skeletus izstādīšanai gatavojuši studenti un tas ir darbietilpīgs process. Dažos galvaskausos bija ievietotas lampiņas, un tie zilzaļi spīdēja. Fakultātes klīnikā 5. kursa studente Maija Baškevica interesentiem ierādīja, kā mikroskopā var apskatīt ērces un blusas. «Daži man teica, ka ērce izskatās līdzīga zirneklim. Bet tā jau arī ir no zirnekļu dzimtas,» apmeklētājus slavēja Maija. Studente atzīst, ka viņai patīk strādāt ar Zinātnieku nakts dalībniekiem, jo tiem viss interesē. Savukārt lielajā Veterinārās klīnikas auditorijā, kur, ja ir atbilstošs lekciju temats, var ievest arī zirgu, docente Līga Kovaļčuka uzstājās ar priekšlasījumu par to, kā dzīvnieki redz.
Mēness virsma Strazdu ielā
Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta laboratorijā Strazdu ielā netālu no ieejas vārtiem atnācējus sagaidīja entomolgs Jānis Gailis. Viņš pievilināja nakts kukaiņus ar spožu lampu un baltu palagu, uz kura bija sasēdušas septiņas laputis un daži odi. «Ja tagad būtu nevis septembra beigas, bet, piemēram, jūlija vidus, tad uz palaga kukaiņu būtu daudz vairāk,» stāstīja zinātnieks. Viņš paskaidroja, ka instinkts nakts kukaiņiem liek lidot pretī Mēnesim, tādēļ ērtāk tos vērot apmākušās naktīs, kad Mēness netraucē. Vasaras vidū lielā daudzumā dažādi odi, zeltactiņas un citi kukainīši lido pretī pētnieka izliktajai lampai un nosēžas uz baltā palaga, ko «iedomājas» par Mēness virsmu.
Gaismēnas uz Valdekas pils
Vienā no Strazdu ielas siltumnīcām profesore Ina Alsiņa demonstrēja, kā augi «uzvedas» zilā, sarkanā vai LED spuldžu gaismā. «Krizantēmām, mārtiņrozēm un vairākiem citiem augiem, lai tie ziedētu, ir nepieciešama gara nakts jeb tumsas periods. Arī Ziemassvētku kaktuss, ja grib, lai tas uzzied, nav jātur istabā, kur bieži deg gaisma,» paskaidroja profesore.
Savukārt Valdekas pils apmeklētājus ainavu arhitektūras studenti lika pie darba, piedāvājot no kartona izgriezt figūras, kuras, novietojot pretī prožektoriem, rotaļājās uz atjaunotās pils sienas.
Meža fakultātē nakšņotāju sarunās varēja rast atbildi uz jautājumu, kā koki uzņem Saules gaismu fotosintēzes procesā. Runājot par koku lapām, kas ir galvenās gaismas uztvērējas, tika pieminēta velvīčija – brīnumkoks, kas aug vienīgi Namībijas tuksnesī Āfrikā. Tā lapas nenobirst 90 gadu, bet 15–20 centimetru garais stumbrs ir tik blīvs, ka ūdenī grimst kā cirvis. Fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis piebilda, ka ļoti blīva koksne ir arī torificētajās granulās, kas zināmā mērā līdzīgas akmeņoglēm un pārvadājot aizņem mazāk vietas. Par to, ka koks var būt enerģijas un gaismas avots, atgādināja fakultātes priekšā sakurtais ugunskurs.
Pulveris šoreiz no Ķīnas
Zinātnieku nakts kulminācijas brīdis, uz kuru vienkopus sanāca vairāki simti nakšņotāju, bija pulksten 21 pils pagalmā, kur tika rīkota 300 eiro vērta vēsturiskā uguņošana. Pēc tās gan neatskanēja gaviļu saucieni, jo, šķiet, daudzi bija gaidījuši «kaut ko vairāk». Toties aplausi atskanēja vienā no pils auditorijām, kur pirms uguņošanas ar lekciju uzstājās ķīmiķis un agrākais Rīgas Kinostudijas pirotehniķis Jānis Teterovskis. Viņš skaidroja, ka 18. gadsimtā būvētā pils pieprasa attiecīgu interjeru un ne jau augsto salūtu ar lielgabaliem. Šoreiz pils pagalmā bija uzstādīta jumja zīme, kas dega zilās un sarkanās liesmās. «Zilo gaismu deva vara, sarkano – stroncija savienojumi. Šoreiz tie nebija manis paša veidoti, bet gan lētie no Ķīnas,» paskaidroja J.Teterovskis. Viņš piebilda, ka kopā ar kolēģiem veicis arī dārgus pasūtījumus, kur pulveris tiek gatavots pēc oriģinālām receptēm vairākus mēnešus pirms uzstāšanās. Jelgavas pils pagalms uguņošanas zinātniekam un pirotehniķim nav svešs. Sadarbībā ar Studentu kluba vadītāju Anitu Prūsi Ziemassvētku ballēs vēsturiskās uguņošanas tur rīkotas jau no 1987. gada.
Zinātnieku nakts Latvijā notika arī Rīgā, Salaspilī, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī un Valmierā. Zinātnieki ar interesentiem kopā nakšņoja vairāk nekā 200 ES pilsētās. ◆
