Jau tradicionāli septembra pēdējā piektdienā vairāki simti jelgavnieku un arī tālākus ceļus mērojuši interesenti apmeklēja Eiropas Zinātnieku nakti LLU. Agrāk šis pasākums saistījās ar gandrīz desmit kilometru garu pārvietošanos starp Pārlielupi un Jelgavas centru, maršrutā iekļaujot apmeklējuma vietas jeb “stacijas” vai visās astoņās LLU fakultātēs un vairākos institūtos, bet šogad pirmo reizi Zinātnieku nakts “staciju” bija mazāk. Veterinārmediķi, meža zinātnieki un vairāku citu jomu pārstāvji bija atnākuši uz Jelgavas pili, kur tad notika dažādu eksperimentu prezentācijas kopā ar vietējiem Informācijas tehnoloģiju un Lauksaimniecības fakultātes zinātniekiem. Laboratorijas iekārtu smaguma dēļ savu fakultāšu “mājās” bija palikuši vienīgi ainavu arhitekti (Valdekas pilī), būvnieki, vides un ūdens saimnieki, kā arī mērnieki (Vides un būvzinātņu fakultātē).
Vides un būvzinātņu fakultātē “nakšņotājiem” bija atvēlēts pirmais stāvs, kur arī atrodas lielākās zinātniskās laboratorijas. Tur varēja apskatīt, kā rit telpu akustiskā pārbaude, kā testē būvmateriālus, kā pa kapilāriem no traukiem ārā kāpj ūdens un dažādas citas interesantas lietas. Tās “nakšņotājiem” atklāja jaunie mācību spēki. Vienā no lielākajām laboratorijām vairs nebija atrodams Daugavas modelis posmā lejpus Jēkabpils, kas ir ledus sastrēgumu apdraudēta vieta. Modelis tur bija stāvējis vairāk nekā divdesmit gadu. Fakultātes prodekāns Armands Celms paskaidroja, ka mūsdienās iespējamo plūdu apdraudējumu Jēkabpilij uzskatāmāk iespējams modelēt digitāli. Jāpiezīmē, ka uz ziņojumu stenda pie ieejas Vides un būzinātņu fakultātē bija redzami vairāki darba sludinājumi. Prodekāns apstiprina, ka pieprasījums pēc fakultātē gatavotajiem lietpratējiem ir ievērojams. Tomēr, viņaprāt, ļoti vēlams, lai students vispirms pilnvērtīgi apgūst savu specialitāti un tikai tad sāk strādāt. Lielākais Zinātnieku nakts aktivitāšu centrs bija pilī. Tās pagalmā ugunskura un lukturu gaismā Meža fakultātes studenti iepazīstināja ar koku mērīšanas instrumentiem un demonstrēja, cik trīskilogramīgu ķieģeļu svaru var izturēt pusotru centimetru bieza līstīte (rekords bija vairāk nekā simts ķieģeļu!). Pils pagalmā “Ziņas” satika Taurupes pamatskolas 9. klases skolēnu Samuelu Dzalbu, kurš kopā ar skolasbiedriem bija atbraucis no Ogres novada un ar lielu interesi vēroja notiekošo. Samuela skolā mācās tikai trīsdesmit skolēnu, taču izglītības kvalitāte, viņaprāt, esot laba. Pēc LLU apmeklējuma taurupiešiem atceļā uz mājām bija paredzēts apmeklēt Zinātnieku nakts pasākumu Baldones observatorijā. Pilī pie vītņu kāpnēm Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Andra Zvirbule piedāvāja izmēģināt spēkus apmēram divdesmit minūšu biznesa simulācijas spēlē, kas bija izveidota turpat fakultātē ar ES pārrobežu sadarbības projekta “Interreg” atbalstu. Varēja manīt, ka interesentu ar ambīcijām izmēģināt savu domas asumu netrūka. Savukārt veterinārmediķi piedāvāja apskatīt savu DNS, kā arī dažādu slimību vīrusus. No runāšanas mazliet piesmakušais Pārtikas higiēnas institūta pasniedzējs Agris Zirnītis atzina, ka pilī “nakšķotāju” sanāk vairāk, nekā tas ir savās mājās fakultātē Pārlielupē, Kristapa Helmaņa ielā. Zinātnieku nakts koordinatore Zane Vītoliņa informēja, ka pasākuma gaitā pilī reģistrēti seši simti apmeklētāju, savukārt Vides un būvzinātņu fakultātē Akadēmijas ielā un Valdekas pilī – trīs simti. Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas iniciēts un līdzfinansēts pasākums, kas notiek katru gadu septembra pēdējā piektdienā. Tajā tiek skaidroti zinātnes sasniegumi un ļauts ielūkoties zinātniskajās laboratorijās. Šogad Zinātnieku nakts norisinājās vairāk nekā 300 Eiropas pilsētās.
