Tieši ar šādu nosaukumu Jelgavas bērnu bibliotēka «Zinītis» piedalījās Kultūrkapitāla fonda izsludinātajā projektu konkursā «Jauno grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām».
Tieši ar šādu nosaukumu Jelgavas bērnu bibliotēka «Zinītis» piedalījās Kultūrkapitāla fonda izsludinātajā projektu konkursā «Jauno grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām». Konkursa mērķis bija nodrošināt bērnus un jauniešus ar jaunieguvumiem, veicinot daudzpusīgu skolēnu emocionālo un radošo attīstību. Lasītāju skaita ziņā «Zinītis» ir viena no lielākajām bērnu bibliotēkām Latvijā: 2001. gadā lasītāju skaits sasniedza 2721, no tiem 83 procenti ir pirmsskolnieki un skolēni līdz 12. klasei ieskaitot. Tātad izmantojam vēl vienu iespēju tikt pie jaunām grāmatām (joprojām neiepriecina bibliotēku finansēšanas politika grāmatu iegādei). Ņemot vērā bērnu un jauniešu vajadzības un intereses, pieteicāmies pamatā četrām izdevumu grupām: izdevumi, bez kuriem nevar iztikt neviena vecumgrupa (mācību literatūra, uzziņu un enciklopēdiskie izdevumi, vārdnīcas un tamlīdzīgi), latviešu oriģinālliteratūras darbi, labākie pasaules bērnu un jauniešu literatūras darbi un beidzot izdevumi, kas atspoguļo jauniešu mērķgrupas intereses un vajadzības – dzīves ceļa meklējumi, mīlestība un uzticība, cīņa pret narkotikām un AIDS.
Par priecīgo ziņu, ka projekts atbalstīts, liels paldies Kultūrkapitāla fondam! Saņēmām jau pirmo sūtījumu – 40 grāmatu. Starp tām, piemēram, «Zinātnes un tehnoloģijas terminu vārdnīca», kas Latvijā ir izdota pirmo reizi. Tajā pārstāvētas tautsaimniecības nozīmīgākās nozares un dots ar tām saistīto jēdzienu skaidrojums. Materiāla izklāsts ir populārs. Vārdnīca adresēta plašam lasītāju lokam, galvenokārt vidusskolēniem un studentiem. Vārdnīcas autori ir izcili latviešu zinātnieki un nozaru speciālisti. Starp tiem ir daudz jelgavnieku, LLU pasniedzēju: D.Kārkliņa, J.Latvietis, Z.Saliņš, H.Tuherms un citi.
Vērtīgas vēsturiskās liecības atradīsim T.Heidemanes grāmatā «Pamātes klēpī – Sibīrijā» – stāsts par Lejas Bulānu un Krasnojarskas latviešiem dokumentos un sarunās. M.Ekšteina grāmata «Ceļš kopš rītausmas» liecina par Austrumeiropu un Otro pasaules karu. Interesanti bija uzzināt, ka ļoti augstu šo grāmatu novērtēja pasaulē pazīstamā avīze «Washington Post», rakstot tā: «Ekšteins ir brīnišķīgs sarežģītas patiesības teicējs, kas ar šo grāmatu ievietojis Latviju pasaules iztēlē.»
Savukārt A.Kolberga grāmata «Rīga kājāmgājējiem», runājot autora vārdiem, «palīdzēs Rīgu saprast un pārliecinās, ka tās vēsture nelidinās tikai ap Pulvertorni un Doma baznīcu.»
Kupli pārstāvēta latviešu oriģinālliteratūra ar tādiem autoriem kā I.Ābele, P.Bankovskis, R.Ezera, N.Ikstena, A.Kolbergs, Z.Skujiņš. Noteikti uzmanību piesaista rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja D.Soduma «Kopoto rakstu» 1. sējums – romāns «Savai valstij audzināts.» Autors savu mūžu, strādādams latviešu valodai, pavadījis Zviedrijā un Amerikā.
Pasaules literatūras pārstāvēta, piemēram, ar vācu rakstnieka G.Grasa romānu «Skārda bungas», kas ir atzīts par vienu no 20. gadsimta izcilākajiem literārajiem darbiem – 1999. gadā G.Grasam piešķirta Nobela prēmija. Autora nopelni formulēti šādi: «Ar mundru melnu fabulu palīdzību viņš ir uzzīmējis vēstures aizmirsto seju.» Romānu galvenā varoņa Oskara Mecerata dzīvesstāsts «fantastiski spilgts laikmeta atspoguļojums no 20. gadsimta sākuma līdz 50. gadiem.» Pašlaik ievērojamākās Indijas rakstnieces A.Rojas romāns «Mazo Lietu Dievs», kas iznācis 32 pasaules valodās, ir aizraujošs vēstījums par mīlestību un zaudējuma sāpēm… 1998. gadā viņa ieguva prominento Bukera prēmiju.
Saņemtas arī grāmatas pašiem mazākajiem lasītījiem: U.Ausekļa «Uz klidziņu ar vienu koka zirdziņu», M.Cielēnas «Šūpļdziesma Mincītim», bagāti ilustrētas tautasdziesmas bērniem un citi izdevumi.
Nav iespējams vienā mazā rakstiņā pastāstīt par visiem jaunieguvumiem. Tādēļ visi lasītāji, mazi un lieli, arī vecāki un vecvecāki, laipni aicināti apmeklēt Kultūrkapitāla fonda piešķirto grāmatu izstādi mūsu bibliotēkas lasītavā.
