Darbs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā nav viegls. Šeit palīdzību meklē daudzi.
Darbs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā nav viegls. Šeit palīdzību meklē daudzi.
Aģentūras Jelgavas filiālē slimības pabalstu noformēšanā strādā kundze elegantajā vecumā Antonija Sidorenkova. Viņa sociālās apdrošināšanas sistēmā strādā kopš 1993. gada. 1995. gadā slimības dēļ viņa bija spiesta aiziet pensijā un pēc operācijas gadu bija 3. grupas invalīde. Taču Antonijas kundze apguva jaunu specialitāti un kopš 1996. gada janvāra atkal strādā aģentūrā. Tas, ka viņa pati ir ilgstoši slimojusi, palīdz labāk saprast cilvēkus ar līdzīgām problēmām.
Antonijas kundze ir arī ļoti laba vecmāmiņa un rūpīga saimniece savā dārzā. Kā stāsta kolēģi, viņiem uz Jāņiem neizdodas Antoniju aplīgot, jo dārzā nav nevienas nezāles.
Jelgavas filiāles direktore Dace Olte savu darbinieci raksturo šādi:
– Par spīti agrākajām veselības problēmām viņa ir atgriezusies darbā un ir apguvusi vismaz trīs jaunas specialitātes. Antonijas kundze pierāda, ka sieviete elegantajā vecumā var atrast darbu un ļoti sekmīgi strādāt. Vēl būdama 3. grupas invalīde, Antonijas kundze sāka mācīties datorkursos. Mēs nekad neesam saņēmuši sūdzības par viņas padarīto. Antonijas kundze savu darbu veic ar cieņu.
Viss par slimības pabalstu
Lai labāk saprastu slimības naudas un pabalsta izmaksas kārtību, ar Antoniju Sidorenkovu izspēlējām etīdi, kurā darbojas sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniece un apmeklētāja Rasa, kura ir ilgstoši slimojusi.
Rasa: – Es strādāju algotu darbu. Saslimu un izsaucu uz mājām ārstu. Viņš man izrakstīja tā saukto dzelteno darba nespējas lapu. Kas un kā man to segs?
Darbiniece: – Šī darba nespējas lapa A attiecas uz pirmajām 14 slimības dienām. Saskaņā ar darba likumdošanu darba devēja pienākums ir maksāt jums slimības naudu no saviem līdzekļiem ne mazāk kā 75 procentu apmērā no jūsu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par otro un trešo pārejošās darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā par laiku no 4. līdz 14. darba nespējas dienai. Ja darba devējam nav finansiālu grūtību, viņš jūsu slimības lapu var segt simtprocentīgi. Slimības naudu par pirmo darba nespējas dienu nemaksā.
Rasa: – Mana slimība izrādījās nopietna, un tāpēc pēc divu nedēļu slimošanas ārsts man izrakstīja tā saukto zilo lapu. Kas man jādara ar šo lapu tālāk? Vai es pati to iesniedzu aģentūrā, vai to dara darba devējs?
Darbiniece: – Darba nespējas lapu B var iesniegt jebkurš. Piemēram, no lauku rajona to atved darba devējs pats. Svarīgi, lai starp A un B darba nespējas lapām nebūtu pārtraukuma.
Rasa: – Ja lapu varu iesniegt pati, tad darba devējam man tā nav jāuzrāda, vai ne?
Darbiniece: – Nē, tā nav. Darba nespējas lapā ir ailes, kurās ir darba devēja informācija. Tajās ir jānorāda viss slimības laiks, sākot no pirmās slimošanas dienas, kad darba ņēmējam ir izsniegta A lapa. Arī bezalgas un kārtējā atvaļinājuma laiks, ja tas ir sakritis ar slimošanas laiku. Šīs ziņas viņš apstiprina ar parakstu un uzņēmuma zīmogu.
Kad šī lapa nonāk pie mums, pārbaudām vai tajā ir visa vajadzīgā informācija un vai tā ir attiecīgi apstiprināta. Ja klients ir Jelgavas vai rajona iedzīvotājs un turpat arī strādā, tad arī Jelgavas nodaļas datortīklā ir fiksētas ziņas par viņa darba algu un sociālā nodokļa iemaksām. Ja klients strādā citur, piemēram, Rīgā, mēs pieprasām ziņas no attiecīgās sociālās aģentūras filiāles. Svarīgi, lai tās būtu nokārtotas par slimības pabalsta aprēķināšanai vajadzīgo laika periodu. Sagatavotos datus par naudas summu, kura kā slimības pabalsts ir aprēķināta attiecīgajam cilvēkam, sūtām uz Rīgas Skaitļošanas un informācijas centru. Apmēram pēc trim nedēļām jums pa pastu pienāks uzaicinājums ar aprēķina lēmumu ierasties jūsu izvēlētajā pasta nodaļā pēc pabalsta.
Rasa: – Kāds ir pabalsta lielums?
Darbiniece: – Tā lielums ir 80 procentu no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešiem kalendārajiem mēnešiem, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Rasa: – Kad pārtrauc maksāt slimības pabalstu?
Darbiniece: – Pabalstu nemaksā par darba nespējas laiku, kas ir ilgāks par 52 nedēļām, skaitot no pirmās darba nespējas dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta. Tāpat pabalstu nemaksā par darba nespējas laiku, kas ir ilgāks par 78 nedēļām triju gadu laikā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Rasa: – Ja mani atbrīvo no darba un es saslimstu, vai saņemu kādu slimības pabalstu?
Darbiniece: – Jā, ja saslimstat mēneša laikā pēc atbrīvošanas no darba un par jums līdz atbrīvošanas brīdim ir nokārtota sociālā nodokļa iemaksa.
Rasa: – Ja esmu bezdarbniece, vai saņemšu slimības pabalstu?
Darbiniece: – Nē, šo pabalstu maksā tikai strādājošajiem.
Rasa: – Kāds būs pabalsts, ja kopju slimu bērnu?
Darbiniece: – Līdz 14 gadiem veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 1. līdz 14. dienai. Par laiku no 15. līdz 21. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts stacionārā. Bērna ārsts uzreiz jums izrakstīs darba nespējas lapu B, kura tāpat ir jāapstiprina pie darba devēja. Šo pabalstu neizmaksā par laiku, kurā kopējs ir bijis bezalgas vai kārtējā atvaļinājumā vai arī atbrīvots no darba mēneša laikā pirms bērna saslimšanas.
Rasa: – Vai varu saņemt papildus pabalstu, ja ar mani notiek nelaimes gadījums darba vietā?
Darbiniece: – Jā, ja nelaimes gadījums ir fiksēts aktā. Ārstēšanās laikā jāsaglabā visu ar to saistīto izdevumu čeki un receptes, tie jāiesniedz sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē. Izdevumus izskatīs un segs.
