Kas notiek ar cilvēku narkotiku iespaidā? Tas nav iedomājams tādam, kurš tās nelieto.
Kas notiek ar cilvēku narkotiku iespaidā? Tas nav iedomājams tādam, kurš tās nelieto. Tāpēc interesanti ir uzzināt to no cilvēka, kas narkotikas lieto jau ilgāku laiku un zina, kāda ir to ietekme.
Kādas narkotikas tu esi lietojis?
– Marihuānu, hašišu un vēl citas.
Kad bija tava pirmā reize?
– 1993. gadā.
Kad tu tās lieto?
– Es visu laiku pīpēju «zālīti» un daru to tad, kad man ir iespēja. Nav tā, ka šodien pīpēju, bet rīt ne. Varu to darīt četras dienas, ja man ir ko lietot, bet varu nepīpēt divarpus nedēļas, ja man nav ko lietot.
Kāpēc tu to dari?
– Es nezinu. Ne jau tādēļ, ka citi lieto un es negribētu atpalikt no viņiem. Tas ir muļķīgi – tīņu variants. Viņiem ir tā: iepriekšējā vakarā izdzer divas pudeles alus pa visu baru, bet nākamajā rītā viens otram stāsta, ka neko neatceras. Izdomā muļķīgus piedzīvojumus, lai izliktos par nezin kādiem varoņiem.
Vai vecāki zina, ka tu lieto narkotikas? Ko viņi par to saka?
– Mani vecāki ir auguši padomju sistēmā, un toreiz lielākā problēma bija alkohols. Viņi vienkārši nesaprot, kas tās ir – narkotikas vai apreibinoši līdzekļi.
Vai var pierast pie «zālītes»?
– Pie visa var pierast. Ja tu pīpē piecas reizes nedēļā, tad gada laikā pie tās var pierast.
Kas notiek ar tevi, kad tu uzpīpē, un no kā ir atkarīgs efekts?
– Efektu rada atmosfēra. Kad es uzpīpēju, man paliek bail no cilvēkiem un reizēm rādās halucinācijas. Ir bijis gadījums, kad, sēžot krogā, man liekas, ka esmu piečurājis bikses. Ēna tā krīt, ka tiešām tā šķiet. Man jādomā, kā iziet no kroga, lai apkārtējie neredzētu. Sāku dīdīties, un paliek neērti no apkārtējiem cilvēkiem. Rezultātā vienkārši sāku strādāt muļķības: komentēju filmas vai, ja cilvēki runā savā starpā, iespraucos pa vidu, kaut ko muldu. Jo vairāk muldu, jo vairāk liekas, ka runāju līdzīgi viņiem. Labi varu saklausīt mūziku, īpaši katru instrumentu atsevišķi: kā spēlē bungas, ģitāra, čells, vijole vai kontrabass. Arī vārdus, skaņas, ritmu varu labi saprast.
Daudzi saka, ka, uzpīpējot «zāli», cilvēks sāk smieties. Tas ir katram savādāk. Nevar būt, ka tu smejies, raudi, stāvi uz galvas vai uz rokām, ja iepriekš to neesi varējis izdarīt. Dažreiz uzpīpējis sāc runāt par vienkāršām un pašsaprotamām tēmām kā par kaut ko daudz dziļāku. Dzejniekiem ir ļoti labi rakstīt apreibinoties. Ja raksti skaidrā, tu to dari piespiesti, katru vārdu un teikumu apdomā, lai iznāktu konkrēta doma. Ja uzpīpē «zāli», tad tas nāk it kā pats no sevis, un tas ir liels pluss. Es varu garantēt, ka daudzi rakstnieki, rakstot savus darbus, ir apreibinājušies.
Vai «zālīte» tev neatstāj nekādu iespaidu uz smadzenēm?
– Es nākamajā rītā esmu ļoti mierīgs, un man nevajag sakoncentrēties. Vienkārši eju un daru visu nepiespiesti, noslēgti un mierīgi. Mana sejas izteiksme ir kā klints, kurai nav nekādu emociju – smaida, vienkārši nekā. Bet, piemēram, nākamajā dienā uz kontroldarbu sakoncentrēties ir grūti, jo parasti domāju par kaut ko citu. «Zālīti» uzpīpējot, ir vajadzīgas 8 līdz12 stundas, lai galīgi «atietu». Taču labākais «atiešanas» variants ir miegs.
Vai ir atšķirība starp alkohola lietošanu un «zālīti»?
– Jā. No alkohola nākamajā rītā ir paģiras, bet no «zālītes» tā nav. Nākamajā rītā vienīgi ir palēninātas kustības, tā saucamais «streims» (bailes).
Vai tu sevi uzskati par narkomānu?
– Jā. Es uzskatu, ka narkomāni nav tie cilvēki, kuri ir pieradinājušies, kuri bez narkotikām nevar iztikt. Ja tu esi lietojis šņabi, tas nozīmē, ka esi dzērājs, bet tev nav katru dienu trīcošām rokām jāieiet veikalā prasīt 100 gramu šņabja.
Vai tavi draugi arī pīpē «zālīti»?
– Jā. Viņi tikai pīpē, un pīpēšana ir zemākā pakāpe. Es pats nelietoju tādas vielas, ja nezinu, kā tās uz mani iedarbosies. Ja nezinu, kāds būs efekts – vai es lēkšu ārā pa logu, vai kliegšu, vai sitīšu, duršu, slepkavošu –, es tādas nelietoju.
Man piedāvāja heroīnu, bet to nepamēģināju: man ir vienkārši cilvēciskas bailes, jo nezinu par sekām, negarantēju par sevi. Var jau lietot visu, ko vien vēlies, ja netraucē apkārtējiem cilvēkiem. Tas ir galvenais.
Vai tu vari atteikties no «zālītes»?
– Ja man būtu iespēja gadu nepīpēt, tad domāju – jā. Es neesmu pieradinājies, bet vienkārši to lietoju.
Vai narkotikas var viegli iegādāties?
– Jā. Ļoti viegli. Svarīgākā loma ir materiālajam stāvoklim. Ja tev ir Ls 1,50, tad var nopirkt tā saucamo «kāsi», bet, ja tev ir Ls 50, 60 vai 100, tu vari iegādāties dārgās narkotikas. Bet ar dārgajām narkotikām – heroīnu, kokaīnu – pietiek ar pāris reizēm – jau esi pieradis. Tu nejūti, kad pie tām esi pieradis, bet tev prasās daudz biežāk nekā pēc «zāles».
Vai tu ieteiktu arī citiem pamēģināt «zālīti»?
– Es nevienam negribu teikt ne «jā» ne «nē». Ja cilvēks grib, viņš izdarīs, ja ne, tad neizdarīs.
