Vidusskolnieces Ineses Roziņas iecienītās nodarbes ir dažādas. Taču pēdējā laikā iznāk mazāk nodoties dziedāšanai un basketbola spēlei. Visvairāk laika un spēku tiek veltīts jomai, kas, iespējams, nākotnē kļūs par viņas profesionālās darbības lauku.
Vidusskolnieces Ineses Roziņas iecienītās nodarbes ir dažādas. Taču pēdējā laikā iznāk mazāk nodoties dziedāšanai un basketbola spēlei. Visvairāk laika un spēku
tiek veltīts jomai, kas, iespējams, nākotnē kļūs par viņas profesionālās darbības lauku.
Grūti spriest, vai jau toreiz, kad pirms četriem gadiem ģimenē ieradās brālītis un vēl pēc diviem – māsiņa, Inese paredzēja, ka tas ne tikai mainīs viņas attieksmi pret bērniem, bet ietekmēs viedokli par nākotnē izraugāmo profesiju. Pēc pašas vārdiem, šajos gados ne tikai arvien vairāk iemīlēti diendienā auklējamie jaunākie ģimenes locekļi; pieķeršanās bērniem likusi Inesei nopietni apsvērt tālākās dzīves saistīšanu ar audzinātājas darbu. Lēmumu vēl vairāk nostiprinājusi zinātniskā darba tēmas izvēle 11. klasē. Inese kopā ar draudzeni nolēmusi pētīt pirmsskolas vecuma bērnu attiecības. Tagad aiz muguras prakse divos bērnudārzos. Tiek apkopoti secinājumi, kas radušies, mēģinot izprast mazo audzēkņu atšķirīgo un bieži vien negaidīto uzvedību. Viens no tiem ir šāds: bērns nekritiski pieņem ģimenē valdošos attiecību modeļus, tāpēc pārsteidzīgi būtu censties rīcībai šajā vecumā piedēvēt ētisku reflektētību. Arī uzkliegšanai vai citai šķietami apzināti rupjai attieksmei varētu nebūt nolūka aizskart vai iebiedēt – bērns vienkārši pieradis pie šādas izturēšanās ģimenē un nevērtē to ne pozitīvi, ne negatīvi. Vienlaikus Inese ir pārliecināta, ka pirmajos dzīves gados saasinātā tieksme pēc vecāku un draugu uzmanības spēj pāraugt ne ar ko nesalīdzināmās atbildes jūtās: «Bērna pieķeršanās ir visnoturīgākā. Viņa teiktais «Es tevi mīlu» skan patiesāk nekā jebkurā citā vecumā, jo meli vēl nav iepazīti.»
Februārī pabeidzamo pētījumu Inese raksta kopā ar draudzeni. Topošā kopdarba iniciatore bijusi Inese, taču, kā allaž mēdzot notikt, ja izteikts labs priekšlikums, klasesbiedrene piekritusi bez liekas pierunāšanas. Tagad iespēja, ka arī pēc Jelgavas 2. ģimnāzijas beigšanas mācības Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē tiks turpinātas kopā, esot visai liela.
