Pēc pacietīga studentu darba, kas ilga gandrīz gadu, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dzīvnieku skeletu kolekcija papildināta ar žirafes skeletu. Tiesa, Osteoloģijas muzejā kopā ar mazāku dzīvnieku kauliem tam vietas nav. Četrus metrus augstais žirafes skelets ir novietots fakultātes lielajā manēžā, kur to atļauj griestu augstums.
Kad pērn 9. martā Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā nobeidzās 14 gadu vecais žirafes tēviņš Usmi, tā līķis tika atvests uz LLU Veterinārmedicīnas fakultāti, kur tam tika veikta sekcija. “Toreiz radās ideja izprasīt zooloģiskajam dārzam, lai tas žirafes līķi atdod mums pētījumiem un skeleta izstādīšanai. Zooloģiskā dārza vadība piekrita,” stāsta asociētā profesore Lauma Mancēviča. Viņa piebilst, ka studenti ir pētījuši Usmi pusmetru garo mēli, muskuļainās lūpas un arī citus orgānus.
Taču vislielāko darbu žirafes līķa pārveidošanā par mācību uzskates līdzekli ir veikusi fakultātes 2. kursa studente Marija Osipova, kas kopā ar divām kursabiedrenēm uzņēmās sagatavot izstādīšanai žirafes skeletu. Kaut arī apstākļu sagadīšanās dēļ viņa šajā darbā palika viena pati, tas tika izdarīts līdz galam. Profesore L.Mancēviča teic, ka Marijai un arī viņas kursabiedrenēm Lizetei Gobai un Annai Marčantai-Vincotai (Marchant-Wincott) kā labām studentēm, kas varētu būt atbrīvojamas no eksāmena anatomijā, tā vietā piedāvāja attīrīt žirafes skeletu no ādas, muskuļiem un audiem. Darbs tikko bija sācies, kad uznāca pandēmijas vilnis. Tādējādi Anna bija spiesta palikt mājās Vācijā, no kurienes turpināja studēt attālināti. Lizete kopā ar Mariju darbu veica divatā, līdz tas tika aizvadīts līdz finišam. Tad Lizete nolēma studijas Jelgavā neturpināt.
“Grūti mums gāja. Žirafes galva četrus metrus augstu! Viena turēja trepes, otra kāpa… Beigās nāca palīgā arī draugi. Cik daudz asaru pie tā skeleta nav noraudāts! Daudz vieglāk būtu nolikt eksāmenu anatomijā nekā darīt šo,” stāsta Marija. Visi žirafes kauli ir caururbti un sastiprināti ar stiepli. Tas veikts ļoti atbildīgi. Ja, piemēram, piecus kilogramus smagais žirafes galvaskauss atdalītos no kakla un no četru metru augstuma kristu zemē, tas būtu bīstami apkārtējiem. Runājot par prasmēm, kas iegūtas šajā darbā, Marija teic, ka ir iemācījusies rokās turēt skalpeli: “Pirmajā dienā, attīrot žirafes kaulus, man pašai rokas bija asiņainas, taču tad iemācījos skalpeli turēt pareizi.”
Studente vēl domā, vai kļūt par praktizējošu veterinārārsti vai izvēlēties kādu citu darbības virzienu. Taču veterinārmedicīna viņu interesē arvien vairāk. Marija ir rīdziniece. Vēl pirms diviem gadiem, mācoties Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolā, viņa domājusi studēt informācijas tehnoloģijas. Ideja par veterinārmedicīnas studijām Jelgavā radusies pēdējā brīdī. Marija neizslēdz, ka varētu izvēlēties akadēmisko karjeru. Nereti pie viņas nākot pirmkursnieki, lai lūgtu paskaidrot mācību vielu.
Profesore L.Mancēviča stāsta, ka Marijai ir “ļoti laba galva”. “Viņa ir droša, ar savu viedokli, kas akadēmiskajā vidē ir ļoti svarīgi, kā arī tur vārdu. Ar Mariju var rēķināties,” piebilst profesore. Savukārt fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko uzsver, ka M.Osipova 2020. gada pavasarī kā brīvprātīgā piedalījās “Covid-19” pandēmijas ierobežošanā un ir darbīga studentu pašpārvaldē.
