Jāņa Zirņa sešdesmitās dzimšanas dienas sarīkojumu vairums izskanēja jau pagājušomēnes.
Jāņa Zirņa sešdesmitās dzimšanas dienas sarīkojumu vairums izskanēja jau pagājušomēnes. Šodien jubilejas svinības noslēgs instrumentāla kvarteta un jubilāra vadītā Rīgas Latviešu biedrības sieviešu kora “Ausma” koncerts Jelgavas kultūras namā. Skanēs kormūzika un džezs, arī klasisku džeza skaņdarbu aranžējumi korim.
Mūziku var uzskatīt par Zirņu ģimenes tradīciju. Jubilāra māte savulaik aizrāvusies ar kordziedāšanu, bet tēvs bijis mūzikas pedagogs un klavieru skaņotājs. Taču par ievirzīšanu pašreizējā dzīves ceļā diriģentam jāpateicas dzimtās Staiceles skolas mūzikas skolotājam, kas audzēkni saticis pamatskolas izlaidumā un pierunājis nākamajā dienā doties uz Cēsīm, lai izglītību turpinātu turienes mūzikas skolā. Lai studētu kāroto trompeti, parastam zēnam no parastas lauku skolas priekšzināšanu gan bijis par maz un arī kordiriģēšanas nodaļai vajadzīgās bijis jāapgūst rekordtempā – apmēram nedēļas laikā – ar visai īpatnēju metodiku, piemēram, kvintu, sekstu un pārējo intervālu ielāgošanā par uzskates līdzekļiem ņemot populāras melodijas. Taču itin drīz viņš izjutis, ka tiek mērķtiecīgi virzīts pa it kā nejauši izvēlētās specialitātes tālākas apguves pakāpieniem – skolotāja neesot ļāvusi kodiriģēšanu mest malā iepatikušās klarnetes dēļ. “Laikam taču manī jau tolaik kaut ko saskatīja,” nosaka J.Zirnis.
Savdabīgi bijuši četrpadsmitgadīgā autodidakta pirmie soļi saksofona apguvē: izmantojot pašatklātu pirkstu aplikatūru, vienatnē vingrinājies instrumenta īpašnieka istabas biedra prombūtnes laikā un jau trešajā nedēļā esot devies nospēlēt pa haltūrai.
Turpinot studēt kordiriģēšanu konservatorijā, jaunais tenorsaksofonists paralēli izspēlējies vai visos iespējamos klubos un sastāvos. Varbūt vienīgi izņemot REO. Secen gājusi sadarbība ar Raimondu Paulu, toties tikusi armijas ansambļa “Zvaigznīte” dibinātāju gods. Jā, šā padomju laika estrādes slavenību “talantu fabrikas” pirmajā sastāvā muzicēja viņi – J.Zirnis, Ojārs Grīnbergs un citi 1963. gada rudens iesaukuma puiši.
Par pirmo nopietno darbavietu jubilārs sauc no Latvijas TV un radio vieglās mūzikas orķestri, kur spēlējis no 1967. līdz 1980. gadam. Tad – simfoniskās diriģēšanas studiju laikā džezam uz astoņpadsmit gadiem pielikts punkts. Bet 1998. gadā vecie līdzgaitnieki J.Zirnis un pianists Juris Kļava pēc ilgākas neredzēšanās satikās un nolēma atsākt. Sākumā divatā, vēlāk saksofonam un klavierēm piesaistot arī bundzinieku un kontrabasistu.
Nedžezīgs būs tikai koncerta sākums. Koris “Ausma” programmu sāks ar Pētera Barisona (viņam šogad aprit 100 gadu) trīs dziesmām.
Meistars, kas zina, kā panākt savu. Diriģents, kura stiprā puse darbā ar kori ir ne smalka psiholoģija, bet impulsivitāte. Tas, tiesa gan, pieredzējušus kolēģus vairs nepārsteidz. Brīnīties attiecībās liekot kas cits – gadu nemazinātā labticība – neaprakstāms naivums. Tā kordiriģentu J.Zirni raksturo viņa ilggadējā kolēģe Aira Birziņa.
Pēc jubilāra domām, mainījies varētu būt vien tas, ka tagad viņš no galvas vairs neatceras visu savu koristu darbavietas, telefona numurus un citus privātus sīkumus. Ko lai dara – gadi.
