Elejā ir tikai nedaudz ražošanas firmu un viena no tām – zivju pārstrādes cehs «KIM», kas gada laikā izveidojis septiņas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Individuālo uzņēmumu vada Igors Šipilo, viņam piepalīdz sieva Svetlana.
Elejā ir tikai nedaudz ražošanas firmu un viena no tām – zivju pārstrādes cehs «KIM», kas gada laikā izveidojis septiņas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.
Individuālo uzņēmumu vada Igors Šipilo, viņam piepalīdz sieva Svetlana. Abi ir elejnieki un labi pārzina darba tirgu pagastā, tādēļ ir priecīgi, ka spēj nodrošināt ar darbu vismaz septiņus cilvēkus.
Individuālā uzņēmuma vadītājs stāsta, ka ar ražošanu nodarbojas jau vairākus gadus. Pirms tam pieredze iegūta gaļas pārstrādē, jo vadīts uzņēmums Sesavas pusē. Taču nav jau noslēpums, ka zemniekiem klājas arvien grūtāk un gaļas ražošana kļuvusi nerentabla. Vēl joprojām Igors Šipilo nespēj saprast, par ko gan valsts domā, tā izturoties pret sīkzemniekiem. Viņš arī atzīst, ka vieglāk nav uzņēmējiem – nepārtraukti ir jādomā, kā noturēties virs ūdens.
Kad gaļas pārstrāde kļuvusi neizdevīga, vajadzējis meklēt alternatīvu. Un tā privātuzņēmējs nonācis līdz zivju pārstrādei. Viņam paveicies, jo Elejā atradušās piemērotas telpas šim darbam – bijušais desu cehs. Igors Šipilo skaidro, ka zivju un gaļas pārstrādes tehnoloģija ne ar ko īpaši neatšķiras, tāpēc bijis vienkārši desu cehu pielāgot zivju pārstrādei. Cehā vēl atradušās dienvidslāvu iekārtas, kas Latvijā ievestas 1986. gadā. Citviet tās varbūt jau ir savu laiku nokalpojušas, bet Latvijā tādas vēl var pavisam labi izmantot.
Varbūt dīvaini šķiet tas, ka zivis tiek pārstrādātas tieši Elejā, taču Igors Šipilo teic, ka tāda prakse tiek piekopta daudzviet Latvijā. Nebūt nav vajadzīgs jūras tuvums, jo no pašu latviešu saķertajām reņģēm nekāds lielais bizness vis neiznākot. Tāpēc arī «KIM» visvairāk strādā ar importētām, saldētām zivīm. Tās tiek ievestas no dažādām valstīm – Islandes, Holandes, Norvēģijas, Jaunzēlandes, Mauritānijas un citām. Cehā zivis kūpina, sāla un marinē. Vēlāk tās nonāk vietējā Zemgales tirgū, kur visu nosaka pircējs.
Lai atrastu savu pastāvīgo vietu jau tik noslogotajā tirgū (Latvijā ir ap 60 zivju pārstrādes uzņēmumu), vissvarīgākais ir tehnoloģija. Un to elejniekiem māca Rīgas firma «Nesse Baltija».
Igors Šipilo patiesībā nav pārliecināts par to, cik ilgs mūžs būs viņa uzņēmumam. Viņš teic, ka šajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos var domāt tikai par šodienu, jo rītdiena nāk ar patīkamiem un nepatīkamiem jaunumiem. Taču, ja pieprasījums pēc produkcijas būs, tad jau tuvākajā laikā darbavietu skaits uzņēmumā varētu palielināties.
