Pagaidām vēl nav novērota zivju slāpšana upēs un ezeros, apliecina Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte.
Pagaidām vēl nav novērota zivju slāpšana upēs un ezeros, apliecina Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte.
Parasti zivis sākot slāpt ziemas otrajā pusē, ja ūdenstilpēs saglabājusies bieza ledus kārta vai pat uzsalis dubultais ledus. Tiesa, privātīpašniekiem jāpievērš uzmanība saviem dīķiem, jo tajos ūdens un līdz ar to arī skābekļa daudzums ir mazāks.
Iespējams, pēc sausās vasaras atsevišķos ezeros ūdens līmenis varētu būt zems, līdz ar to tajos ir mazāki skābekļa resursi. Tādēļ zivju slāpšana varētu sākties agrāk.
Parasti šādos gadījumos, lai palīdzētu zivīm, iesaka veidot āliņģus, bet lielā salā zivīm nevarot līdzēt arī āliņģi, jo tie drīz atkal aizsalst, tāpēc makšķernieki mēdzot āliņģos vertikāli ievietot un nostiprināt salmu vai niedru kūļus.
Patlaban Reģionālās vides pārvaldes inspektori regulāri turpina kontrolēt zemledus makšķerniekus, vienlaikus pievēršot uzmanību arī tam, kas notiek ar zivīm.
