Maluzvejniecība pastāvēs vienmēr, uzskata speciālisti, taču ar šo gadu palielinājušies sodi par neatļautu zivju bendēšanu, turklāt par šādu pārkāpumu iespējams nonākt arī aiz restēm.
Maluzvejniecība pastāvēs vienmēr, uzskata speciālisti, taču ar šo gadu palielinājušies sodi par neatļautu zivju bendēšanu, turklāt par šādu pārkāpumu iespējams nonākt arī aiz restēm.
“Šā gada sešos mēnešos esam atklājuši 133 pārkāpumus, kas saistīti ar neatļautu zivju ķeršanu, un par šiem pārkāpumiem uzlikta soda nauda 208,5 lati,” “Ziņām” pastāstīja Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Ūdensbioloģisko resursu aizsardzības sektora vadītājs Jurijs Skribāns.
Palīdz arī brīvprātīgie
Ar maluzvejniecības apkarošanu nodarbojas trīs inspektori, taču viņu pārraudzībā ir ne tikai Jelgavas, bet arī Bauskas un Dobeles rajons – 124 ūdenstilpes vairāk nekā 2200 hektāru platībā. Pārvaldes speciālistiem palīdz sabiedriskie inspektori – kopumā deviņi –, kas par šo darbu nesaņem atlīdzību.
“Ir gadījumi, kad lūdzam arī policijas palīdzību vai otrādi – viņi saņem informāciju par maluzvejniecības gadījumu un nodod informāciju mums,” stāsta J.Skribāns.
Jāpiebilst, ka Ūdensbioloģisko resursu aizsardzības sektora pārziņā ir ne tikai maluzvejnieku ķeršana, bet arī ūdenskrātuvju uzraudzīšana, mazo HES pārbaude un zivju tirdzniecības kontrole. Problēmu ir gana – trūkst degvielas un darba esot tik daudz, ka bieži vien tiek aizmirsts par miegu un atpūtu, taču inspektori ir gatavi pat nakts vidū doties pārbaudīt informāciju un sodīt pārkāpējus.
Ķer, lai paaugstinātu adrenalīna līmeni
Pagājušajā gadā rīkoti 600 reidu un konstatēti 287 zvejošanas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi. Pērn konfiscēti 1347 zvejas rīki un soda naudās iekasēti 840,5 lati. Visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti pavasaros un rudeņos, kad notiek zivju migrācija. Pārējā laikā maluzvejniecība nav izdevīga.
Nenoliedzami vislielāko peļņu maluzvejniekiem nes laši un taimiņi, taču tos noķert izdodas reti. Populārākās zivis ir brekši, vimbas un līdakas. Savukārt Driksā itin bieži maluzvejnieki ķer karūsas un līņus.
Runājot par maluzvejniecības iemesliem, J.Skribāns atzīst, ka visus zivju bendes var iedalīt trijās grupās. Vieni to dara, vajadzības spiesti, – nelegālā zivju ķeršana un to realizācija palīdz viņiem izdzīvot. Citi meklē adrenalīna devu, bet vēl citi to dara tikai peļņas dēļ.
Neatļautos zvejas rīkus iznīcina
Par zivju ķeršanu bez makšķernieka kartes Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz piecu latu naudas sodu, bet par aizliegtu zvejas rīku (tīklu, ūdu, murdu utt.) izmantošanu – 20 līdz 250 latu sodu. Savukārt, ja maluzvejniecībā izmantota elektrība, kas ir nežēlīgākais zivju nogalināšanas veids, vai arī pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, parasti tiek ierosināta krimināllieta un tiesa var piespriest pat brīvības atņemšanu. Konfiscētos neatļautos zvejas rīkus Vides pārvaldes darbinieki parasti iznīcina, jo, piemēram, tīklus nodot atkārtotai realizācijai ir pārāk sarežģīti.
