Nereti iebarojamā ēsma nedod vēlamos rezultātus. Ar ko un kad zivis barojas?
Nereti iebarojamā ēsma nedod vēlamos rezultātus. Ar ko un kad zivis barojas?
Pirms ēsmas lietošanas ziemā nepieciešams zināt, ko tad zivis šajā gadalaikā ēd. Atšķirībā no siltā perioda, kad ūdenī ir arī daudz dažādu augu valsts atlieku, ziemā zivju ēdienkarte pārsvarā sastāv tikai no dzīvnieku barības. Mazās zivtiņas pārtiek no sīkiem vēžveidīgajiem, savukārt lielās – no barības, ko iespējams atrast gultnes tuvumā. Ihtiologi noskaidrojuši, ka augu valsts barība ziemā sliktāk pārstrādājas, sevišķi zemā gaisa temperatūrā. Bieži vien makšķernieki iebarošanai izmanto augu valsts ēsmu, taču ar rezultātu ne vienmēr ir apmierināti, jo zivis no tās izvairās. Vairāki pieredzējuši makšķernieki teic, ka vēl nav īstas skaidrības, vai zivis piesaista barības smarža vai tas, ka barība lēni krīt lejup.
Siltās ziemas dienās makšķerējot raudas, brekšus vai ruduļus, barībai lēni krītot, zivju aktivitātes ir ievērojami lielākas. Atliek tikai pievienot smagāku saistvielu (uzbriedināta manna), kad tā jau vairs nepildīs galveno funkciju un zivju aktivitātes mazināsies. Mājās noķertās raudas tīrot, pārliecināsieties, ka to kuņģī nav mannas putraimu. Tātad zivis piesaista vien barības lēna krišana. Secinājums – ziemā ieteicams izmantot lēni grimstošu ēsmu, piemēram, sasmalcinātus sausiņus, sauso pienu (nelielās devās), taču vislabāk likt lietā sīkos trīsuļodu kāpurus.
Līdz ar ūdens atdzišanu brekšiem un raudām zūd interese gan par augu, gan arī dzīvnieku valsts barību. Visticamāk, ka šādos brīžos zivis pārsvarā barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem. To, ka nereti baltās zivis aktīvāk ķer trīsžuburīšus, var izskaidrot ar faktu, ka tās imitē dažādas zemūdens vaboles, ko, starp citu, brekši uzskata par delikatesēm. Tas, ka dažus metrus virs gultnes tirinās trīsuļodu kāpuri, nav dabiski, bet tas, ka virs brekšu vai raudu galvām lēkā nelielas vaboles, ir dabiski, un zivīm nerodas nekādas aizdomas.
