Atkal ir notikusi visu komunālo pakalpojumu un elektroenerģijas tarifu maiņa uz augšu.
Atkal ir notikusi visu komunālo pakalpojumu un elektroenerģijas tarifu maiņa uz augšu.
Mums, patērētājiem, tiek ieskaidrots, ka tas tiek darīts mūsu labā: lai dzīvokļos būtu silti, lai dzeramais ūdens būtu tīrāks, lai spuldzītes spožākas un autobusi ērtāki. Un par visu jāmaksā tik, cik tas maksā. Pareizi jau būtu, tikai ir aizmirsts cilvēks.
Pagājušajā otrdienā domes konsultatīvās padomes sēdē, noklausījusies deputātu garajās runās, tā arī nedzirdēju atbildi kas par to visu samaksās. Lielākā daļa jelgavnieku dzīvo uz nabadzības sliekšņa, daudziem tiktikko pietiek maizītei. Kā lai viņi samaksā par pakalpojumiem, slimnīcu, zālēm? Tas deputātus neinteresē.
Vai nebūtu laiks visu skatīt no otra gala no patērētāju viedokļa? Mēs jau varam dzīvot nekurinātos dzīvokļos, varam nebraukt jaunos autobusos, varam mazāk pirkt pārtiku. Mēs daudz ko varam. Bet cik ilgi? Cik ilgi no mums spiedīs kā no citroniem? To es gribētu dzirdēt no mūsu domniekiem.
