Atšķirībā no citām reizēm, kad Jelgavas tirgū dažkārt izķerts gandrīz desmit bezsaimnieka kaķu, šonedēļ pašam klaidoņu vervētājam pie kakla ķērās sētas kaķu aizstāvji.
Tie izrādījās automašīnu detaļu tirgotāji, kam minka kļuvis par sabiedroto un kas nav spējuši samierināties ar dzīvnieka aizvešanu uz patversmi. Ķērājs atzīst, ka fiziski iespaidots diezgan bieži, bet šī reize spiedusi pārdomāt, vai neuzteikt darbu. Izsaukumu par incidentu Jelgavas tirgū Pašvaldības policija saņēma trešdien ap pulksten 15. Uzvaras un Ausekļa ielas krustojumā dzīvnieku ķērājs likumsargiem paskaidroja, ka tirgus teritorijā izķēris klaiņojošos kaķus. Kad nesis notverto dzīvnieku uz automašīnu, pie viņa pieskrējuši divi Jelgavas tirgus pārdevēji un gribējuši izraut kaķi no rokām, bet viens no viņiem sācis ķērāju žņaugt.Kaķus ķer trīs reizes gadāUz notikuma vietu izsaukta Valsts policija, kas par notikušo sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību. Jelgavas tirgus vadītājs Valdis Labanovskis «Ziņām» stāsta, ka sadarbībā ar aģentūru «Pilsētsaimniecība» kaķu ķērājs uz tirgu tiek saukts vidēji trīs reizes gadā. «Kad viņu kļūst daudz, saucam,» viņš saka. V.Labanovskis uzsver, ka tirgū sētas kaķiem vietas nav, pirms kāda laika arī izdevis iekšējās kārtības noteikumus, pārdevējiem stingri aizliedzot barot klaidoņus. «Viņi nedzīvo tirgū, bet dienas laikā sanāk no apkārtnes,» pārliecināts V.Labanovskis. Tā viņam ļauj spriest fakts, ka naktīs iežogotajā teritorijā brīvībā tiek palaisti vairāki nikni sargsuņi, kas ar kaķiem tur nesadzīvotu. Uz jautājumu, kādu ļaunumu tirgum nodara kaķi, viņš kā galveno min smaku, jo nesterilizētie lopiņi iezīmējot teritoriju. Dažkārt arī bijis, ka dēstu tirgotājam «izrevidēta» stādu kaste, jo klaidonis savas darīšanas paveicis puķēs. «Šī bija jau kura reize, kad saucu kaķu ķērāju! Ir bijis, ka vienā reizē saķer kādus deviņus desmit kaķus,» atklāj tirgus vadītājs. Par spīti noteikumiem, daži pārdevēji esot neapzinīgi un piebarojot klaiņojošos ciemiņus, tādēļ kaķi ikdienā mēro ceļu uz tirgu maltītes meklējumos. «Tāpēc arī ķērāju saucu pēcpusdienās,» saka V.Labanovskis. Konfliktā viņš gan klāt nav bijis, bet detaļu tirgotāji skaidrojuši – kaķis bijis gandrīz kā savējais, tāpēc nav varējuši pieņemt tā aizvešanu. «Ja nav kakla siksniņas, vakcinācijas un citu nepieciešamo lietu, par nekādiem kaķiem nevar būt ne runas!» strikts ir Jelgavas tirgus vadītājs. Ķērājs: «Psiholoģiski tas ir līdz kaklam!»Klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu Jelgavā no vietējās firmas «Kulk» SIA «Bauskas Veterinārais centrs» pārņēma jau 2008. gadā. Tās vadītājs Jānis Bite «Ziņām» teic, ka kopš tā laika piedzīvojis daudz uzbrukumu. Pirms diviem gadiem uz viņu pat esot šauts. Ieslīgt detaļās gan viņš negrib: «Psiholoģiski tas ir līdz kaklam! Nezinu, vai turpināšu strādāt Jelgavā.» Pēc pēdējā incidenta viņš apsver iespēju lauzt līgumu ar aģentūru «Pilsētsaimniecība». Tās direktors Andrejs Baļčūns teic, ka ķērāja emocijas izprot. Veicot tādus pienākumus, ar skandāliem klaidoņu izķeršana beidzas vai katrā pagalmā. Iesniegumu no J.Bites par darba uzteikumu aģentūra gan vēl nav saņēmusi.
