«Puse bedrīšu salabotas» (3. jūnijs). dūda: Man jau tie salabotie kvadrātmetri patīk, tikai «piķa pūtēji» varētu ar mazāku kaifu liet piķi, kad garām brauc daudzmaz normāla automašīna.
“Puse bedrīšu salabotas” (3. jūnijs)
dūda: Man jau tie salabotie kvadrātmetri patīk, tikai “piķa pūtēji” varētu ar mazāku kaifu liet piķi, kad garām brauc daudzmaz normāla automašīna. Apnicis to berzt no autiņa sāniem!
SuZuKiA: Puse – tas nu gan par daudz teikts. Jelgavas ielas un rajona ceļi ir diezgan liela problēma. Pašvaldība bez investīciju piesaistes ar to netiks galā.
Optimiste: Ceļš Mežciems – Dzirnieki ir vienkārši drausmīgs. Bedrīte pie bedrītes – gan aizbērtas, gan neaizbērtas. Braucot pa šo ceļu, domā, ka brauc pa kartupeļu vagām. Zobi vien klaudz.
Optimistei: Zobi neklaudz, zobi klab.
“Kas vizina pasažierus Jelgavā” (3. jūnijs)
Fely: Liels prieks par JAP autobusiem. Šķiet, kvalitāte ar katru dienu uzlabojas. Vakar braucu ar autobusu Rīgā. Nebija nekāda prieka censties noturēt līdzsvaru dzeltenā grabošā sazin kurā gadā ražotā ikarusā.
iebilde: Šorīt braucu ar jauno “Volvo” “busu”. Man patika, ka karstā rīta stundā degunā iepūta vēsu kondicionētu gaisu.
Dzintra: JAP jāvērtē ne tikai pēc reisiem uz Rīgu, bet arī uz necilākām vietām. Tajos par pasažieru ērtībām domā maz. Vai ir veikts pētījums, kāds ir autobusu noslogojums nedēļas nogalēs un pirmsvētku laikā? Veiksmi turpmākajos darbos!
Ija: Brīvdienās uz Viesturiem piešķir mazo “busiņu” pašā “pīķa” stundā! Visi saspiesti kā siļķes, daži vispār netiek iekšā. Kādu sestdienu braucu uz Auci pulksten 13.10. Man bija biļete Nr.30, kas pirkta ap pulksten 10. Aiz manis iekāpa vēl vismaz 30 cilvēku – tas viss mazajā “busiņā”. Vai nevarētu novērtēt situāciju pēc pasažieru skaita un pēc tam lemt, kādam autobusam – lielajam vai mazajam – maršrutā braukt. Jābūt elastīgiem! (Ne tikai autobusiem.)
inka: Nemāku spriest par piepilsētas un rajona maršrutiem, bet līmenis pārvadājumiem uz Rīgu gan ir uzlabojies. Diemžēl tas vienlaikus pacēlis arī cenas. Par 90 santīmiem šoferim vajadzētu ne tikai aizvest pasažierus, bet ar smaidu uz lūpām katram palīdzēt iekāpt un izkāpt.
Maruta: Katru brīvdienu braucu ar 8. maršruta autobusu uz Zanderu kapiem. Brauc, cikos gribi, mazais “Otoyol” vienmēr ir piebāzts kā siļķu muca. Vadītājs dažreiz spiests pabraukt garām pieturai, ja nav ārā kāpēju. Vai tiešām nevar atrast lielākus autobusus par “Otoyol”!
Braucēja: Katru dienu man no rīta jābrauc pārpildītā autobusā uz darbu, vakarā – uz mājām. Kā JAP pulksten 17.30 (laikā, kad cilvēki dodas mājās no darba) var laist mazo “busiņu”, ja tiek oficiāli pārdotas 40 – 45 biļetes. Vienkārši kolosāla sajūta, kad pēc darba tev jāstāv kājās pārpildītā autobusā. JAP pateica, ka nav rentabli sūtīt autobusu, jo atpakaļ tas brauc tukšs.
