Uzvaras ielas 49. mājas iedzīvotājus neapmierina situācija, kas izveidojusies ar iebraukšanu sētā. Neapmierinātība jau pāraugusi konfliktā.
Uzvaras ielas 49. mājas iedzīvotājus neapmierina situācija, kas izveidojusies ar iebraukšanu sētā. Neapmierinātība jau pāraugusi konfliktā.
Domstarpības nobriedušas šajā vasarā, kad Uzvaras ielas 49.a māju sācis apsaimniekot jauns īpašnieks un kā savu īpašumu līdz ar 49.mājas sienu nožogojis arī piebraucamo ceļu. Tādējādi desmit 49. mājas īrnieki vairs nav tikuši pie šķūnīšiem pēc malkas un nav varējuši kurināmo piegādāt. Neiespējami kļuvis iznest atkritumus, jo urna atrodas Lapskalna ielā. Kā apliecina nama iedzīvotāja Benita Ērgle, īrniekiem bijis jāsamierinās pat ar pāri plūstošām tualetēm, jo notekūdeņu izvešanas mašīna pie nama vienkārši nav varējusi piebraukt.
Kaimiņu vajadzības nevar ignorēt
Īrnieki par problēmu informējuši Domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu un Nekustamā īpašuma pārvaldi (NĪP). Abu iestāžu pārstāvji ne reizi vien māju apmeklējuši. Diemžēl konflikts turpinās jau kuro mēnesi. Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Kaspars Riekstiņš septembra vidū uz iedzīvotāju kolektīvo sūdzību par iebraucamā ceļa nožogošanu atbild, ka, «tā kā pašreizējais nožogojums uzstādīts bez nodaļā saskaņota projekta, kas ir pretrunā ar pilsētas apbūves saistošajiem noteikumiem, ēkas Uzvaras ielā 49a īpašniekam uzdots pasūtīt žoga projektu un to attiecīgi saskaņot». Atbildē arī norādīts, ka kopā ar NĪP tiek meklēts optimālākais risinājums, lai Uzvaras ielas 49. mājas īrnieki varētu piekļūt saimniecības ēkām un netiktu traucēta komunālā un sadzīves pakalpojumu transporta kustība. Šos kritērijus nodaļa uzskata par būtiskiem, saskaņojot Uzvaras ielas 49.a ēkas žoga projektu. Taču aizvadītajos trīs mēnešos situācija nav uzlabojusies. Vienīgi šķūnīšu pusē iedzīvotāji izzāģējuši daļu žoga.
Pilsētas galvenais arhitekts K.Riekstiņš stāsta, ka pussabrukušo ēku Uzvaras ielā 49a vēsturiskajās kādreizējā īpašuma robežās izsoles ceļā iegādājies Vilnis Aploks. Arhitekts atzinīgi vērtē šādu soli un pircēja centienus sakārtot vismaz vienu pilsētas graustu, par sakoptu padarot kaut nelielu Jelgavas stūrīti. Taču tas nenozīme, ka jaunais īpašnieks drīkst nerēķināties ar apkārtējo iedzīvotāju vajadzībām.
Neparedzēja iespējamo konfliktu
Kaspars Riekstiņš pieļauj, ka pašvaldība nav bijusi pietiekami tālredzīga, pārdodot īpašumu vēsturiskajās robežās, kur bez zemes platības iekļauta arī koplietošanas iebraucamā ceļa daļa. Tolaik neviens nav domājis, ka var izcelties strīds. Taču ikdiena izdara savas korekcijas.
Kaspars Riekstiņš domā, ka bez vainas nav nedz viena, nedz otra puse. Acīmredzot arī pašvaldības mājas iedzīvotāji pielikuši savu pirkstu un no pussabrukušās privatizētās ēkas piesavinājušies pa kādam kokmateriālam kurināšanai vai citas par noderīgām atzītas lietas. Lai ierobežotu demolēšanu, īpašumu sakārtot Vilnis Aploks sācis ar žoga uzbūvēšanu un 49. mājas norobežošanu. Tas uz karstām pēdām izraisījis nopietnu konfliktu.
Attiecību labad meklējams kompromiss
Vilnis Aploks Uzvaras ielas 49. mājas iedzīvotājiem stāstījis, ka viņam neviens neko nepadarīs, ka viņš nevienu neklausīs. Taču Kaspars Riekstiņš ir pārliecināts, ka īpašniekam prasības tomēr vajadzēs ievērot. Vienkāršākais risinājums, pēc arhitekta domām, ir vārtu ierīkošana žogā, lai kaimiņu mājai varētu tikt klāt un tās iemītniekiem ik reizi šī iespēja nebūtu jāizlūdzas. Sarežģītāka, taču pilnīgi iespējama būtu Viļņa Aploka atteikšanās no koplietošanas ceļa, kaut arī īpašums ierakstīts Zemesgrāmatā.
Pašlaik 49. mājas iedzīvotājiem izzāģētās žoga daļas dēļ piekļūšana šķūnīšiem ir nodrošināta. Nav gan zināms, uz cik ilgu laiku, jo, telefoniski sazinoties ar V.Aploka mājas iemītniekiem, kāda viņa ģimenes locekle strikti norādīja, ka īrniekiem iekļūšana sētā jānodrošina no otras puses. To esot akceptējis Domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, un, ja kādam tas nepatīkot, lai tiesājoties.
Pats V.Aploks vēlākā sarunā gan norādīja, ka pagaidām uz jautājumiem saņēmis tikai daļēju atbildi no viena kunga. Taču viņš jebkurā gadījumā neatkāpšoties no savām privātīpašnieka tiesībām, jo galu galā par katru zemes kvadrātmetru samaksāti trīs lati.
49. mājas iedzīvotāji par augstākminēto Domes amatpersonu nostāju gan nav informēti, taču piebraukšanu no otras puses ierobežo nosēdaka un Mūzikas skolas ķieģeļu žogs, pat ja tam piegulošo uzrušināto zemes pleķīti noblietētu. Tas savukārt nozīmē, ka saspīlētās attiecības turpināsies, un, kaut arī katrs turas pie savas taisnības, situācijā tomēr meklējams kompromiss, kas novērstu ne vien žoga izraisītās neērtības, bet arī pakāpeniski mazinātu naidu kaimiņu starpā.
