Pagājušās nedēļas nogalē zuda pēdējais mīts jaunlaiku Latvijas vēsturē. Mīts par jaunu Saulvedi, kas nabaga valsti ievedīs gaišā un mūžīgā saulītē.
Pagājušās nedēļas nogalē zuda pēdējais mīts jaunlaiku Latvijas vēsturē. Mīts par jaunu Saulvedi, kas nabaga valsti ievedīs gaišā un mūžīgā saulītē. Zudis arī mīts, ka līdz ar «Jaunā laika» visai pārliecinošo uzvaru 8. Saeimas vēlēšanās jauni laiki ienāks arī politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Pagājušajā sestdienā pāris minūšu laikā valsts šķīrās no vairāk nekā 25 procentiem tai piederošo akciju paketes Latvijas Krājbankā. To par noteikto izsoles sākumcenu pārdeva Britu Virdžīnu salās reģistrētajai kompānijai «DOXA FUND Limited», kas, kā izrādījās, bija vienīgais izsolei reģistrētais pretendents. Tas nozīmē, ka izsoles rīkotājs zvērinātu advokātu birojs «Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs» ofšora zonā reģistrētajai kompānijai 2,28 miljonus Krājbankas akciju piedāvāja iegādāties par izsoles sākumcenu – 4,12 miljoniem latu. Par vienu valstij piederošu akciju tā saņēma sākumā prasīto 1,81 latu.
Viss notiekošais bija atbilstoši noslēpumainības gaisotnei arī režisēts, jo, kā jau pienākas, kompānijas «DOXA FUND Limited» pārstāvis pēc izsoles nevēlējās atklāt ne iemeslus, kāpēc tālo salu kompānijai tik ļoti ievajadzējies Latvijas Krājbankas akciju. Noslēpumains advokāts bija arī tad, kad tika vaicāts, ar ko tad galu galā Britu Virdžīnu lielākajā salā Tortolā reģistrētais uzņēmums nodarbojas. To it kā vajadzējis atklātībā paziņot jau vakar, bet līdz redakcijas slēgšanai nekas nebija dzirdēts.
Vēl dīvainākas lietas risinājās gan pirms, gan pēc izsoles. Vispirms jau pašam tieslietu ministram dienu iepriekš bija nepieciešams kā sekretārei zvanīt uz Ventspili tiesas priekšēdētājai, lai noskaidrotu dežurējošā tiesneša vārdu. Taču, cerams, ne tādēļ, lai mēģinātu kaut ko viņam ieteikt. Steigšus uz Ventspili bija arī devies pats Privatizācijas aģentūras vadītājs Arnis Ozolnieks, lai tiesā varētu nokārtot nelielo «aizķeršanos» ar viena no Krājbankas akcionāriem iesniegto prasību bloķēt sestdienas izsoli. Pēc izsoles viņš apmierināts presei sacīja, ka ar rezultātiem ir ļoti apmierināts. Tikpat apmierināts izrādījās gan premjers, gan ekonomikas ministrs.
Var saprast ministra apmierinātību, jo no kakla nost ir vēl viens privatizēts objekts. Toties nemaz nav saprotama premjera apmierinātība, jo, būdams vēl Latvijas Bankas vadītājs, viņš izteica pretenzijas pret to, ka valsts ekonomikā ienākot ar nezināmiem vārdiem reģistrētas ofšoru firmas. Spriežot pēc pēdējā laikā arvien klajāk redzamās tendences, tās bija «nepareizo» īpašnieku rokās. Vismaz tā var spriest pēc sestdien notikušās akciju paketes pārdošanas. Šoreiz ar īpašniekiem laikam viss ir kārtībā.
Protams, neiztika arī bez publiskām «krokodila asarām», ka būtu bijis labi, ja izsolē piedalītos vairāki dalībnieki un bankas akcijas varētu pārdot par augstāku cenu un tamlīdzīgi. Tikai neviens, pašu PA vadītāju ieskaitot, nevarēja nosaukt iemeslus, kāpēc par bankas akciju paketes iegādi bijusi tik maza interese. Tas, ka steigšus tika sasaukta PA valdes ārkārtas sēde, lai apstiprinātu Krājbankas akciju paketes izsoles rezultātus un pieņemtu lēmumu par līguma slēgšanu ar «DOXA FUND Limited», uzskatāms par tādu kā tehnisku sīkumu. Galu galā naudiņu kompānija jau iemaksājusi un bodīti var slēgt ciet.
Varētu to visu uzskatīt tikai par spilgtu darījumu slēgšanas paraugu, ja vien tas nebūtu veikts tik klaji nekaunīgi, aci nepamirkšķinot un gandrīz visus uzskatot par spriest un redzēt nespējīgiem. Kaut gan, no otras puses, kāds «Delfu» portāla rakstītājs norādījis, ka, pateicoties Ventspils tiesas priekšēdētājas varonībai, tika saglabāta tiesnešu cunftes neatkarība. Nebūtu tā atcēlusi pašas pieņemto lēmumu par Krājbankas izsoles atcelšanu, visas tiesas tiktu ātri vien pēc vislabākajiem jaunlaiku paraugiem reorganizētas kā korumpētas. To vietā tiktu izveidots kaut kas līdzīgs tiesu spriešanas un izpildīšanas birojam premjera pakļautībā, bet visi atklātie korumpētie tiesneši tiktu atlaisti.
