Rīgā, E.Smiļģa Teātra muzejā apskatāma kāda sastingusi izrāde bez aktieriem par cilvēka mūžu, par realizētām un nerealizētām iecerēm, par zudušiem sapņiem.
Rīgā, E.Smiļģa Teātra muzejā apskatāma kāda sastingusi izrāde bez aktieriem par cilvēka mūžu, par realizētām un nerealizētām iecerēm, par zudušiem sapņiem. Izstāžu zāle pārvērsta par stilizētu skatuvi, uz kuras tiek spēlēts stāsts par scenogrāfu Arvīdu Spertālu, kam pērngad 20. decembrī apritēja 100. gadskārta.
Pašā «skatuves» centrā atrodams mākslinieka galds, uz kura, tāpat kā sendienās, atrodams viss: maketi, skices, kafijas tase, krāsas, papīri, žurnāli, grāmatas…
Pilsētas bankas direktora dēls un senas Vircavas zemnieku dzimtas atvase Arvīds Spertāls bija saistīts ar skatuvi kopš 1924. gada, kad viņš, Mākslas akadēmijas students, tika uzaicināts veidot dekorācijas un kostīmus Ļ.Lunca lugai «Ārpus likuma» Jelgavas Latviešu biedrības teātrī. Ar Arvīda Spertāla gādību Jelgavas teātris 20. un 30 gados piepulcējās Latvijas labāko teātru skaitam. Sākumā viņš skatuves telpu veidoja iluzori gleznieciski, taču drīz viņa princips kļuva skatuvi būvēt reāli telpiski, veiksmīgi stilizējot lugā atklātā laikmeta noskaņu. Par spožāko sasniegumu viņa radošajā biogrāfijā kļuva K.Goldoni «Meļa» izrāde, kurā māksliniekam tuvais aktieru spēles stils saauga ar viņa itāliešu agrās renesanses mākslas iespaidā radītām dekorācijām.
Kādā no izstādes «skatuves» kulisēm var ielūkoties skatītājiem «neredzamajā» dzīvē neliela galdiņa atvilktnītēs glabājas Arvīda Spertāla sievas Margas fotogrāfijas. Margas Spertāles kaislība bija teātra kostīmi. 1935. gadā viņa pat devās uz Berlīni, lai lietišķās mākslas skolā apgūtu šīs profesijas noslēpumus. Izstādē apskatāmas Margas Spertāles veidotās kostīmlelles no dažādām izrādēm.
Marga un Arvīds Spertāli 20. un 30. gados Jelgavā veidoja īpašu bohēmisku vidi, kurā bieži viesi bija Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns, aktieri, kritiķi, režisori, arī krievu režisors Viktors Gromovs. Viņu lokā populāras bija teorijas mācība par cilvēka dvēseles un dievības vienotību, par iespēju nodibināt tiešus sakarus ar viņpasauli.
Izstādes «aizkulisēs» atklājas pasaule ap Arvīdu Spertālu, ko viņš iemūžinājis savās gleznās Itālijas un Jelgavas ainavas, Zemgales līdzenuma skati, Margas portreti, klusās dabas. Skatoties izstādi par A.Spertālu, pārņem dīvains rūgtums Jelgavas Latviešu biedrības teātra skatuves vairs nav. Bet tā bija pirmā grozāmā skatuve Latvijā, Arvīda Spertāla izlolotais sapnis. Tagad zudušo laiku var meklēt tikai nedzīvajās lellītēs, teātra dekorāciju skicēs un maketos.
