Jelgavas daudzdzīvokļu namu pagrabos grauzēju bendes ierodas regulāri, taču ne visur deratizācijas pasākumi ir efektīvi. Speciālisti skaidro, ka žurku mūsu pilsētā nav vairāk kā citviet, taču to iznīdēšanai pretī stājoties iedzīvotāji.
Nesen portāls zz.lv ziņoja, ka bailēs un bezspēcības māktā izmisumā kopš 19. jūnija nācies dzīvot Loka maģistrāles 23. nama pirmā stāva iedzīvotājiem. Daudzdzīvokļu ēkas pagrabā bija iemetušās žurkas, kas pa stāvvadu ejām pāris nedēļās atkārtoti izgrauzušas caurumu un iekļuvušas pirmā stāva dzīvokļa tualetē.Kaķa lielumāŽurku uzbrukums Loka maģistrāles 23. nama pirmā stāva dzīvokļiem neesot nekāds jaunums, stāsta 2. dzīvokļa iedzīvotāja Tatjana Borisova. Jau pērn ēkas apsaimniekotājai SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) lūgts iznīdēt drosmīgās pagraba iemītnieces, kas savairojušās prāvā pulkā un kuru rosība dzirdama pat pirmā stāva dzīvokļos. Pēc NĪP iesaistīšanās kustoņu skrabināšanās uz ilgāku laiku bija rimusies, taču pirms pāris nedēļām Tatjana, atvērusi sava dzīvokļa tualetes durvis, ieraudzīja šausminošu skatu – uz poda vāka sēdēja pieaugusi žurka. Tas pats atkārtojās arī pirms nedēļas, un tikai pēc preses iesaistīšanās NĪP šajā ēkā veica stingrus deratizācijas pasākumus, bet drosmīgo žurku noķēra slazdā.Daudz lielāka žurku problēma atklājas Zirgu ielas 34. un 36. namā. Tās ir vecas dažu dzīvokļu mājas, kuru sakārtošanā, pēc iedzīvotājas Ingas teiktā, nama apsaimniekotāja NĪP neko nav darījusi. Līdz ar citām ķibelēm šovasar masveidā savairojušās žurkas, kas iemitinājušās zem grīdām un citviet mājā. «Vakaros viņas nāk pretī pa kāpnēm kā kaķi!» sašutusi stāsta Inga. Istabās uz nakti jāatstāj gaisma, jo no milzīgajiem grauzējiem baidās bērni. Nupat lamatās noķēruši piecas žurkas, bet izindēt tās nevarot, jo grauzēji kļuvuši gudri un saindēto pārtiku neēd. NĪP vien noteikusi, ka iedzīvotāji neko nevarot gribēt, jo mājas ir vecas, turklāt no koka. Indētājus nelaižot pagrabosLielākā deratizācijas pasākumu veicēja Jelgavā ir SIA «Sebris», kas noslēgusi sadarbības līgumu arī ar NĪP. Firmas valdes locekle Maija Grezmane stāsta, ka daudzdzīvokļu māju pagrabos un kāpņu telpās insektu (prusaku, blusu) un grauzēju (žurku un peļu) indi izliek reizi mēnesī. «Jūnijā apstrādājām arī Loka maģistrāles 23. mājas pagrabu, bet viena žurka laikam dzīvoklī bija tikusi pa plīsušu kanalizācijas cauruli,» zina teikt M.Grezmane. Firmas darbu apgrūtinot iedzīvotāju pretošanās – telpu apstrādātāji ne vienmēr tiekot ielaisti. Daļa māju vecāko uzskatot, ka, neveicot deratizāciju, izdosies būtiski ieekonomēt, taču M.Grezmane uzsver, ka izdevumi ir nelieli. Par kvadrātmetra apstrādi firma prasa santīmu, bet no privātmāju un dzīvokļu saimniekiem – 10 – 15 santīmu par kvadrātmetru. Slimības vēl nav atnestasPēdējā laikā Jelgavā nav novērota masveida žurku un peļu savairošanās, secina SIA «Sebris» vadītāja. Arī grauzēju pārnestas infekcijas nekur nav atklātas, informē Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļas inspektore Lija Skranda. Viņa teic, ka rūpes par teritorijas tīrību, tostarp grauzēju ierobežošanu, ir tās īpašnieka vai pārvaldnieka pienākums. Ja dzīvokļa saimnieks pamana žurkas, vispirms jāziņo apsaimniekotājam. Ja tas nereaģē, var vērsties Veselības inspekcijā (tālrunis 63083193).
