Novērtēt Mūrmuižas kaujai veltīto pieminekļu stāvokli un noteikt to koordinātas pagājušajā nedēļā Vilces pagastā ieradās Zviedrijas militārais atašejs Baltijas valstīs Magnuss Lundgrens, kā arī speciālisti pieminekļu aizsardzības jomā. Viņi tikās ar Vilces pagasta pārvaldnieci Andu Dugi.
Diviem ar Ziemeļu kara Mūrmuižas kauju saistītajiem pieminekļiem Vilces pagastā ir piešķirts vietējā nozīmes statuss. Sabiedriski pasākumi pie tiem nenotiek. Tomēr, kā atzīst Vilces pagasta pārvaldniece Anda Duge, tūristi tos apmeklē, turklāt biežāk tiekot apskatīts vecākais – 1935. gadā atklātais – piemineklis, kas atrodas pie Mūrmuižas pastaigu takas. Uzraksts uz tā latviešu un zviedru valodā vēsta «1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru karapulki Ādama Ludviga Lēvenhaupa vadībā uzvarēja spēcīgāku ienaidnieku». Zviedru pusē kaujā piedalījušies septiņi tūkstoši, bet krievu – 12 tūkstoši vīru.
Pie ceļa, kas no Bauskas – Dobeles šosejas aiziet uz Vairogu mājām un reizē arī 1900 zviedru karavīru apbedījuma vietu, kur 1991. gadā tika atklāts piemineklis, nav nekādas norādes. Zviedrijas pārstāvji iebilduši, ka tādu vajadzētu ierīkot, ko arī Vilces pagasta pārvaldes vadītāja sola paveikt. Zviedri pētījuši nobrukušo Svētes krastu, kas, zemes erozijai turpinoties, atsedz apbedīto karavīru kaulus. Taču nekādus priekšlikumus, kā to novērst, zviedru puse neesot izteikusi. «Cik ir pagasta spēkos, mēs šos pieminekļus kopjam – vasarā appļaujam zāli un rudenī sagrābjam lapas,» saka A.Duge.
Zviedrijas militārā atašeja palīdze Ilze Valdmane informē, ka pēc pieminekļu apskates Vilcē zviedri devās uz Virgas pagastu pie Grobiņas, kur atrodas 2001. gadā atklātā piemiņas zīme «Kārļa zābaks». Ziemeļu kara laikā tur izvietojās zviedru karaļa Kārļa XII vadītā karaspēka nometne. ◆
