Latvijā reģionālās reformas norisēs vērojami gan kritumi, gan kāpumi.
Latvijā reģionālās reformas norisēs vērojami gan kritumi, gan kāpumi. Pēc vairākiem sagatavošanās gadiem noteiktības joprojām nav, un katra atsevišķā valsts struktūra reģionu aprises iezīmējusi pēc saviem ieskatiem. Lai gan parasti mācāmies no savām, nevis citu kļūdām, citās zemēs gūtās pieredzes graudi ir vērā ņemami. Šoreiz – par zemgaliešu redzēto Vesterjetlandes reģionā Zviedrijā.
Reģioni sekmē attīstību un resursu izmantošanu
Izmaiņas pašvaldību jomā Zviedrijā vērojamas kopš piecdesmitajiem gadiem. Tolaik valstī bija vairāk nekā 2280 pašvaldību, neskaitot pilsētas. Nākamajos 15 gados to skaits samazinājās līdz 816, līdz septiņdesmito gadu vidum tās saruka vēl uz pusi. Tagad Zviedrijā ir 288 pašvaldības. Pastāv uzskats, ka pietiktu ar 100, bet šobrīd pārmaiņas neesot gaidāmas.
Sākumā reģionu izveides motīvs bijusi vajadzība sadarboties. Kad, pateicoties valstiskajām un nevalstiskajām aktivitātēm, šis princips iedzīvināts, sperti nākamie soļi. Diskusijas par lēņu apvienošanu Zviedrijā ilgušas vairākus gadu desmitus, bet pēdējos 15 gados aktīvi apspriestas valsts varas decentralizācijas iespējas.
Palielinās vietējā ietekme
Zviedrijas valdība pirms trim gadiem izveidojusi komiteju, kas izstrādājusi priekšlikumus reģionālajiem modeļiem. Šobrīd valstī ir četri eksperimentālie reģioni (Gotlandē, Vesterjetlandē, Kalmārā, Skonē). Katrā no tiem darbojas atšķirīgi principi, bet galvenais – augusi vietējā ietekme uz reģiona attīstību un iespējām uzlabot dzīvi. Kā nozīmīga tiek vērtēta tautas ievēlētās pārvaldes loma, jo pret administratīvo pārvaldi jaušama nepatika. Eksperimenta laiks pagarināts līdz 2006. gadam, bet valsts komisija ieinteresēta, lai reģiona principi darbotos arī citās lēnēs. Vesterjetlandes pārstāvji uzsver, ka cita ceļa nav, un pēc gadiem desmit reģionālais princips būs ieviests visā valstī. Pašlaik par tālāku landstingu un lēņu apvienošanos skaidrības vēl neesot. Notiekot diskusijas par daļēju valsts funkciju pārņemšanu vietējās varas kompetencē.
Zviedrijā vērojama tendence, ka nacionālais līmenis zaudē daļu no iepriekšējās varas. Tā vairāk pieņēmusies spēkā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Bet, tā kā lielu daļu likumu pieņem ES, valsts parlamenta iespējas mazināsies. Tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumus lokāli un tā ietekmēt un uzlabot vietējo dzīvi. Nozīmīga tādā gadījumā ir iespēja pieņemt lēmumus par valsts naudas izlietojumu lokālās infrastruktūras attīstībai. Tā kā reģiona politiķi pārstāv 17 procentu valsts iedzīvotāju, valdībai viņu lēmumus esot grūti apstrīdēt.
Lai novērstu teritoriālās atšķirības, Zviedrijā efektīvi darbojas līdzekļu izlīdzināšanas princips, lielāku palīdzību piešķirot vājākajām, galvenokārt ziemeļu daļas, teritorijām. Tā kā arī ES struktūrfondi kalpo atšķirību izlīdzināšanai, šīm teritorijām atbalsts palielinājies vēl vairāk.
Viens reģions līdzinās visai Latvijai
Zemgales pārstāvji plašāk iepazinās ar Vesterjetlandes reģiona darbības principiem. Reģions apvieno trīs kādreizējās lēnes* – Gēteborgas un Bohūsas (750 tūkstoši iedzīvotāju), Skaraborgas (300 tūkstoši iedzīvotāju) un Elsborgas (450 tūkstoši iedzīvotāju) – un četrus landstingus** (katrai lēnei savs, atsevišķs – Gēteborgai). Reģiona teritorija aizņem 23941 kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits tajā sasniedz pusotru miljonu, kas ir 17 procentu no Zviedrijas iedzīvotāju kopskaita.
19 procentu reģiona iedzīvotāju nodarbināti ražošanā. Reģionā ir attīstīta autoražošana (Trollhetenā atrodas «SAAB – Scania» ražotne, «Volvo» ražo Gēteborgā un Udevallā), tas ir arī transporta centrs ar četrām lidostām, lielāko Skandināvijas ostu Gēteborgā, attīstītu ceļu un dzelzceļu tīklu. Vesterjetlandē ir arī savas spēkstacijas.
Reģionā ir 49 pašvaldības. Katrā vidēji dzīvo 22 tūkstoši iedzīvotāju, izņēmums ir Gēteborga ar 450 tūkstošiem iedzīvotāju. Reģiona sistēma Vesterjetlandē darbojas kopš pagājušā gada, bet sagatavošanās sākta gadus divus agrāk. Pirms reģiona izveides uzklausīts sabiedrības viedoklis, un divas Jenčēpingas lēnei piegulošās Skaraborgas lēnes pašvaldības referendumā izvēlējušās pievienoties Jenčēpingai, nevis iekļauties reģionā.
Reģionu vada parlaments jeb reģiona deputātu pilnsapulce, kur ievēlēti 149 locekļi (sanāk reizi mēnesī). Reģiona valdībā jeb pārvaldē ietilpst 17 parlamenta ievēlētu padomnieku (satiekas divas reizes mēnesī), kā arī izveidota virkne padomju un komisiju. Lai parlamentā visām teritorijām būtu puslīdz vienāds politiskais iespaids, reģions sadalīts vēlēšanu apgabalos. Par kļūdu atzīta vēlētāju izvēle pēdējās vēlēšanās. Proti, pilnsapulcē ievēlēti astoņu partiju pārstāvji, un partijām ir samērā grūti izveidot vadošo koalīciju. Viena krīze tādēļ jau piedzīvota, un koalīcijas sastāvs mainīts.
Pārvalde izvietota sešās pilsētās
Politiskā pārvalde nav izvietota Gēteborgā, kur atrodas reģiona lēnes valde un gubernators, kā arī reģiona attīstības un starptautiskās sadarbības pārvalde. Par reģiona galvaspilsētu parlaments noteicis Venersborgu, taču dažādas pārvaldes iestādes atrodas vēl četrās pilsētās. Reģiona pārvaldēs strādā 619 darbinieku. Piesaistot augstskolu absolventus, tiek veikti pasākumi darbinieku vidējā vecuma samazināšanai (šobrīd 47 gadi). Reģiona centrālajā aparātā sākumā strādājuši 600, bet tagad par 150 darbiniekiem mazāk. Taču darbu reģiona izveides rezultātā nav zaudējis neviens: daļa darbinieku pensionējušies, daļa – pārkvalificējušies.
Reģions pārņem valsts funkcijas
Reģions izveidots, lai palielinātu tā konkurētspēju ne vien valsts iekšienē (par galvenajiem konkurentiem Vesterjetlandē uzskata Stokholmas un Malmes lēnes), bet arī starptautiskā nozīmē (ES reģioniem piešķir aizvien lielāku nozīmi).
Ne mazāk svarīga nozīme ir resursu efektīvai izmantošanai un demokrātijas vairošanai. Demokrātija izpaužas kā vēlētāju ietekme uz reģiona nākotni – partijas, kas nepilda uzdevumus, var pārvēlēt.
Reģions risina no landstingiem pārņemtos jautājumus – atbild par veselības aprūpi («apēd» 90 procentu budžeta); kopā ar pašvaldībām organizē autobusu un dzelzceļa satiksmi reģiona iekšienē (par satiksmi ārpus reģiona robežām atbild valsts); daļēji rūpējas par izglītību (galvenokārt par ģimnāzijas līmeņa lauksaimniecības izglītību, pamatskolas un ģimnāzijas izglītība ir pašvaldību ziņā, augstskolas – valsts pārziņā). No valsts reģions pārņēmis savas teritorijas ilglaicīgas attīstības stratēģiju, reģiona projektiem ienākošo līdzekļu sadali, pieņem lēmumus par ieguldījumiem reģiona infrastruktūrā, ceļiem, dzelzceļiem un citiem mērķiem.
Liela uzmanība pievērsta veselības aprūpes optimizācijai. Veselības aprūpes administrēšanas darbinieki apvienoti vienā pārvaldē, bet 15 no 17 reģiona slimnīcām apvienotas četrās grupās. Katrā no tām ir trīs līdz piecas slimnīcas, tām ir viens direktors un kopīga administrācija. Lielās slimnīcas (Gēteborgā atrodas lielākā ārstniecības iestāde Ziemeļeiropā) netiek atzītas par ekonomiski izdevīgām. Līdzīgi efektivitātes un taupības meklējumi notiek pārējās jomās.
Reģiona lēnes gubernators un valde atbild par likumu un valdības un parlamenta pieņemto noteikumu izpildi. Šīs struktūras darbība vērsta uz nacionālo mērķu izpildi, piemēram, vides un dabas aizsardzības jomā. Efektivitātes kāpināšanas nolūkā lēne koordinē dažādu valstisku organizāciju darbību, tajā ir vairāk nekā ducis dažādu vienību. Dabas aprūpes un zvejniecības vienība, piemēram, nodrošina bioloģisko daudzveidību dabā, attīsta profesionālo un amatieru zvejniecību. Kultūrvides vienības pārziņā ir kultūrvēsturiskais mantojums, lauksaimniecības vienība ar ES starpniecību palīdz lauksaimniekiem utt. Ja nepieciešams aktualizēt iedzīvotājiem svarīgus jautājumus, lēne sadarbojas ar reģiona politiķiem. Reģiona politiskā pārvalde un lēnes valde parakstījušas vienošanos, ka viena otru respektēs un sadarbosies.
Uz Zemgales pārstāvju jautājumiem par ieteikumiem reģionālajai reformai Latvijā Vesterjetlandes kolēģi atbild, ka svarīgi ir vīzijas «noenkurot uz zemes», lai sabiedrība justu, ka piedalās šajā procesā. Svarīgi esot arī pirms jaunās struktūras izveides sakārtot agrāko struktūru ekonomiku. Būtiski ir ne tikai lēmumus pieņemt, bet arī kontrolēt to izpildi. Līdzšinējā pieredze arī apliecinājusi, ka reformu sagatavošanas periodam jābūt īsam, bet efektīvam.
—
* – lēne – valsts pārvaldes iestāde, ko vada gubernators un kas seko likumu un lēmumu izpildei.
** – landstings – politiski ievēlēta deputātu sapulce, kuras kompetencē ir politiskie, attīstības, veselības un sociālās aprūpes un citi jautājumi.
