«Nebāz degunu manā privātbiznesā!» šāds aizrādījums pie mums šķiet pašsaprotams. Arī zemnieka saimniecībā.
«Nebāz degunu manā privātbiznesā!» šāds aizrādījums pie mums šķiet pašsaprotams. Arī zemnieka saimniecībā. Jo latvietis pēc savas būtības ir viensētnieks. Viņš nemīl kolektīvu, kur katram par katru ir daļa. Tāpēc jau gandrīz par problēmu izvēršas, piemēram, Zemkopības ministrijas prasība paziņot, cik graudu katram vēl klētī, lai zinātu pietiks pašaudzētas labības vai jāmeklē pie ukraiņiem. «Neteikšu!» saka zemnieks.
Pavisam citādi tas ir Zviedrijā, kur zemnieki pilda Eiropas Savienības prasības. Kādā no zemnieku sētām mūsu zemniekiem bija izdevība iepazīties ar pārskatu «papīriem», ko par pērno gadu gatavoja «Vesentorpas» saimnieks Anderss Ekdāls. Lai nu ir nācies jau dzirdēt par «piekasīgajiem» jautājumiem, taču tik sīku saimniekošanas izzināšanu, nudien, nevarējām pat iedomāties. Ir izdots pamatīgs instrukciju žurnāls, kurā norādīts, kā aizpildāmi divi 1997. gada deklarācijas žurnāli. Anderss to jau ir izstudējis, par to liecina viņa atzīmes tekstā. Un tad viņš liek uz galda visu savu deklarācijas dokumentāciju.
Zemnieka saimniecība uzzīmētajā plānā ir kā zemeslode ar meridiāniem un paralēlēm sadalīta sīkos gabaliņos, kur katram laukam ir savs numurs. Atskaitei ir jāaizpilda divi dažādi žurnāli. Ailītēs zemnieks raksta, cik, kad un kāds mēslojums katram laukam dots, kādas ķimikālijas smidzinātas. Kas un kādas šķirnes tur sētas un pļautas vai noraktas, cik liela raža bijusi, kur tā likta, ar kādu tehniku strādāts, cik kādas degvielas izlietots un tā tālāk un tālāk. Un nedod, Dievs, ja ar vircas cisternu uz zālājiem izbraukts februāra pēdējā dienā, jo šo darbu atļauts darīt tikai un vienīgi no 1. marta. Vai arī herbicīds izsmidzināts pirms atļautā 1. jūnija.
Tikpat sīki un smalki no zemnieka tiek prasīts sniegt pārskatu par visiem viņa ieņēmumiem un izdevumiem, nodokļiem, kredītu atmaksām, pirkumiem, pārdevumiem, peļņu, zaudējumiem un citu. Nav nevienas lietiņas, ko viņš varētu neuzrādīt. Kontrolieri ir klāt un seko visu prasību izpildei.
Apbrīnojami liela uzmanība tiek veltīta saimniekošanas un vides aizsardzības problēmu sabalansēšanai. Tā, Andersa Ekdāla saimniecības ganībās ir milzu ozoli, veselas ozolu audzes. Lopu piebarošanai ziemā uz ganībām tiek vesti salmi. Un kā nu tas iznācis, kā ne, bet viens vezums ticis izgāzts metrus desmit no pamatīga ozola. Ak vai, kā viņam nācies taisnoties kontrolieru priekšā, kad tie konstatējuši, ka lopiņi, salmus ēzdami, turpat atstāj arī to «pārstrādes produktu». Jo pēc augsnes analīzes izrādījies, ka ozolam tik daudz organiskā mēslojuma nevajag! Dabas sargi neatļauj arī novākt nolūzušos zarus un kritušos kokus, jo tajos vairojas kukaiņi barība putniņiem. Tādēļ dažviet koku audzes izskatās pamestas un nekoptas.
Interesanti, ka vieglās automašīnas pie lauku mājām stāv pagalmā, toties guļbaļķu vai cita materiāla milzīgajos, sarkanbrūnajos šķūņos sakārtota pavasarim stāv visa lauksaimniecības tehnika, sākot no arkla un akmeņu lasītāja, beidzot ar sarežģītajiem kombainiem. Tas liecina par mazliet citādu vērtību sistēmu nekā pie mums. Vai ne? Andersam Ekdālam šķūnis bija izrādījies par mazu kādas bankrotējušas saimniecības ūtrupē (arī tur tā notiek!) nopirktā grandiozā «Cleyson» graudu kombaina novietošanai, tādēļ to pa ziemu atstāj netālās muižas ķieģeļu šķūnī kopā ar līdzīgiem «brāļiem» un par to saimniekam maksā 700 kronu.
Zviedru zemnieks nekrāpjas. Viņam tas pat prātā nenāk. Tādēļ mūsu zemnieku vaicājumi par tādām lietām reizēm pat netika saprasti. Tāpat kā mūsu izbrīns par promejot neaizslēgtajām namdurvīm. Jā, dziļi laukos zviedru zemnieki durvis vēl neslēdz. Suņu rejas tur nedzird, jo četrkājainie draugi patiešām ir draugi tie skrien pretim svešiniekam ar rotaļlietiņu mutē un aicina spēlēties. Bet vakara krēslā visu māju logos tiek iedegti lukturīši, lampiņas, sveces, lai pagarinātu īso ziemeļzemes dienu un kāds nomaldījies ceļinieks atrastu ceļu pie cilvēkiem. Logi lielākoties ir bez auduma aizkariem, jo Zviedrijā nav pieņemts lūrēt, vai kaimiņš gaļu necep. Un, ja cep, tad to neslēpj.
