Lauksaimniecības
organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vērš atbildīgo
institūciju uzmanību uz nelabvēlīgo un sarežģīto situāciju
augļkopības nozarē. Pēc pagājušā gada pavasara salnām un
rudens lielajām lietavām, Latvijas augļkopji cieta ievērojamus
zaudējumus, kas vairākkārtīgi samazināja plānoto ražu, aukstā
un slapjā 2017. gada vasara traucēja normālu ziedpumpuru
ieriešanos nākamā gada ražai. Siltais laiks 2017. gada decembrī
aktivizēja melleņu ziedpumpuru plaukšanu, bet vēlākajā salā
tie ļoti cieta.
Latvijas Augļkopju asociācijas valdes
priekšsēdētāja un LOSP Dārzkopības grupas vadītāja Māra
Rudzāte: “Sākot ar šī gada maija mēnesi, šos iepriekšējā
gadā bojātos augus, turpina iznīcināt Latvijā viens no
sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Dārzi izkalst, bet tiem augiem, kas vēl spēj turēties pretī
sausumam birst augļi, savukārt palikušie ir nelieli un nav
paredzama to kvalitāte. Savukārt sausais un karstais laiks aktivizē
dažādu insekticīdu savairošanos. Tādējādi nozare cieš
ievērojamus ražas zudumus jau otro gadu pēc kārtas. Latvijas
augļkopji lēš, ka pat ja sausums strauji beidzas, ir nodarīti
zaudējumi vairāk kā 40%, atsevišķām kultūrām pat vēl
lielākos apmēros.”
“Diemžēl augļu dārzi nav ne
sējumi, ne arī dārzeņi, kas viegli pārsējami izvēloties citu
kultūru un tādējādi mazinot zaudējumus. Atjaunojot sausuma dēļ
izkritušos kokus, krūmogulājus līdz nākamai ražai jāgaida
gadi, tādējādi augļkopis vairākus gadus tikai iegulda līdzekļus,
negūstot ienākumus,” atgādina LOSP valdes priekšsēdētājs
Edgars Treibergs.
Neatkarīgi no Latvijas reģiona cieš
visas kultūras, salīdzinot ar normālu sezonu sniedzam uzskatāmus
ražas zudumus – Dzērvenes – 90% ražas zudumi, ābeles, bumbieres
– 40% – 50%, saldie ķirši – 50% – 80%, krūmmellenes – 40%,
zemenes – 60%, ogulāji (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes) –
70%.
Krista Garkalne, Lauksaimniecības
organizāciju sadarbības padome
Foto: no arhīva
