Ārpus Latvijas deklarētos jauniešus valsts aizsardzības dienestā neiesauks

Ārpus Latvijas deklarētos jauniešus valsts aizsardzības dienestā (VAD) neiesauks, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai turpinot skatīt valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu, atzina Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Pērn vasarā, pēc tam, kad toreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) paziņoja par VAD reformas projektu, AM norādīja, ka dienestā iesauks arī ārvalstīs mītošos pilsoņus. Saeimā iesniegtā AM redakcija paredzēja, ka līdz 2027.gadam dienestā neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Šodien divās komisijas sēdēs deputātiem un citām iesaistītajām pusēm, tostarp, Tiesībsarga biroja pārstāvjiem radās vairāki jautājumi Eglītim par to kā tad VAD attieksies uz ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem.

Eglīts komisijas sēdēs norādīja, ka iesaukšana attieksies tikai uz jauniešiem, kuri Latvijā deklarējuši savu dzīvesvietu. “Ja pilsonis nav sakārtojis savas saistības pret valsti un nav deklarējis savu dzīvesvietu ārvalstīs, tad viņš tiek pakļauts iesaukumam. Ja ir izpildījis saistības un korekti norādījis dzīvesvietu ārvalstī, tad pret viņu iesaukums netiek nekādā veidā vērsts,” uzsvēra Eglīts.

Eglītis abās sēdēs norādīja, ka, analizējot Somijas un Igaunijas pieredzi, ir grūti rast mehānismu, lai piespiestu cilvēkus atgriezties Latvijā vai arī tos “kaut kur dzenāt pa pasauli un meklēt”. Vienlaikus uz likumprojekta trešo lasījumu AM varētu sagatavot redakcijas, lai tomēr kādas sankcijas paredzētu jauniešiem, kuri ļaunprātīgi, izvairoties no dienesta, devušies prom uz ārzemēm un pēcāk tomēr atgriezušies Latvijā. “Arī Latvijā varam paredzēt kādus apgrūtinājumus, piemēram, pie dokumenta saņemšanas. Vienlaikus nav pareizi uzskatīt, ka cilvēks, dzīvojot ārvalstīs, apzināti izvairās no sava pienākuma,” uzsvēra Eglīts.

Eglīts argumentēja, ka ārzemēs dzīvojošo pilsoņu meklēšana jau patlaban sagādā problēmas parādu piedzinējiem vai likumpārkāpēju ķērājiem, un VAD nekādā veidā šo situāciju neatrisināšot.

Vaicāts, kas notiks tādā gadījumā, ja Latvijā deklarēta persona tomēr pastāvīgi dzīvo un strādā ārvalstīs, Eglīts atbildēja, ka jau patlaban likums paredz, ka cilvēkam, strādājot ārvalstīs, sava dzīvesvieta jāreģistrē ārvalstīs. Ja cilvēks nav sakārtojis attiecības ar valsti, tad pret viņu tiks vērstas visas sankcijas par izvairīšanos no dienesta. Tāpat Eglīts norādīja, ka ārvalstīs studējošajiem un Latvijā deklarētajiem jauniešiem būs iespēja atlikt dienestu.

Eglīts arī apliecināja, ka VAD netiks iesaukts jaunietis, kurš, potenciālās atlases laikā būdams 18-19 gadus vecs, būs deklarējies ārvalstīs, bet 23 gadu vecumā tomēr izvēlējies atgriezties Latvijā.

Uzklausot Eglīti, deputātu vidū radās bažas, ka daļa jauniešu apzināti paši vai ar vecāku gādību deklarēsies ārvalstīs, lai tikai nebūtu pakļauti VAD. “Piemēram, jaunietis dzīvo Elejā un, tuvojoties iesaukšanas vecumam, viņš aizbrauc un reģistrējas Šauļos, bet turpina dzīvot Elejā,” minēja deputāts Jānis Dombrava (NA).

Viņaprāt, nepareizs ir princips, ka vēlēšanu tiesības ir dotas visiem, bet VAD attieksies tikai uz Latvijā reģistrētajiem jauniešiem. Viņš piekrita, ka pirmajā iesaukumā ārvalstīs dzīvojošos varētu izlaist, tomēr ilgtermiņā visiem Latvijas pilsoņiem vajadzētu būt vienādiem nosacījumiem neatkarīgi no faktiskās dzīvesvietas.

Parlamentārietis Edvīns Šnore (NA) pauda izbrīnu, ka tādā gadījuma iznāk, ka VAD ir daļēji obligāts, bet vienlaikus tiek atstāti “plaši vārti vaļā”, lai izvairītos no dienesta. Šnore piekrita, ka “dzīties pa pasauli” pakaļ šādiem jauniešiem nevajadzētu, taču vajadzētu regulējumā noteikt, ka šādi jaunieši pārkāpj noteikumus un uz viņiem attieksies sankcijas.

Deputāts, bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris Igors Rajevs (AS) nenoliedza, ka, pastāvot šādai kārtībai, būs iespēja mākslīgi izvairīties no dienesta. Vienlaikus ir jāsaprot, vai šādai kārtībai būs ietekme uz VAD kā tādu. Sākotnējā etapā VAD iesaucamo skaits būs neliels, līdz ar to nākamajos gados varēs iegūt pieredzi, vai potenciālā izvairīšanās ir sistemātiska un tā ir problēma. “Nu, un tad, es domāju, ka AM nāks klajā ar risinājumu šajā jautājumā,” mierināja deputāts.

Komisijas loceklis Ainars Latkovskis (JV) savukārt norādīja, ka kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti, tāpēc nav iemesla “dzenāties pakaļ” šādiem jauniešiem. Tā vietā ir svarīgi izveidot tādu pievilcīgu dienestu, kur izpilda savu pienākumu pret valstu, tautu, ģimeni.

Komisijas otrajā sēdē, deputātiem turpinot diskutēt par VAD attiecināšanu uz ārzemēs deklarētajiem jauniešiem, Eglīts paziņoja, ka AM tomēr uz trešdienas komisijas sēdi atsauks priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Šāda potenciālā norma tomēr esot zaudējusi jēgu, jo VAD likums attieksies tikai uz Latvijā deklarētiem jauniešiem, norādīja parlamentārais sekretārs.

Saeimas komisija darbu pie VAD likumprojekta un pavadošajiem likumprojektiem turpinās trešdien, 8.februārī.

Jau ziņots, ka līdz šim komisijas jau atbalstītā likumprojekta redakcija otrajam lasījumam paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.

VAD būs pakļauti pilsoņi – vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

VAD būtu pakļauti pilsoņi – vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.

Tāpat Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Līdz šim komisijas atbalstītās redakcijas paredz, ka VAD pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu. Plānots, ka alternatīvo dienestu varēs aizvadīt AM struktūrās.

Likumprojekts paredz, ka iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm pavēstē norādītajā vietā un laikā izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām

Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus. Pirmais iesaukums paredzēts brīvprātīgā kārtā.

Foto: pixabay.com