Latvijā situācija ar dzērājšoferiem ir katastrofāla, un valstij
vajadzētu atgriezties pie administratīvā aresta atjaunošanas, ceturtdien Ceļu
satiksmes drošības padomes sēdē atzina iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par
cilvēcīgu Latviju; KPV LV).
Latvijā pērn no 1.jūlija vairs neeksistējot
administratīvajam arestam, dzērājšoferiem tiek piemēroti palielināti naudas
sodi un ir palielināts tiesību atņemšanas termiņš. Līdz tam administratīvais
arests dzērājšoferiem Latvijā eksistēja vairākus gadus.
Ģirģens vērsa uzmanību, ka situācija ar šīs
kategorijas pārkāpumiem ir katastrofāla. Naudas sodi šo problēmu nerisinot,
turklāt, kā pieļāva ministrs, pastāv grūtības ar sodu piedzīšanu. Lai
iedarbotos pret satiksmes dalībniekiem, ir nepieciešama iedarbīga un
konsekventa sodu politika.
Ņemot vērā minēto, Ģirģens vērsās pie padomes
vadītāja, satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu pēc atbalsta
sadarbībai ar Jāņa Bordāna (JKP) vadīto Tieslietu ministriju, kuras kompetencē
ir normatīvo aktu grozījumu virzīšana. Ģirģens uzskata, ka jārosina
administratīvā aresta atjaunošana.
Linkaits iekšlietu ministram atbildēja, ka par
dzērājšoferu problēmu jau iepriekš spriests, taču viņš piekrīt, ka saruna
jāturpina.
Valsts
policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis padomes sēdē arī atzina, ka
valstij jāmeklē efektīvi risinājumi dzērājšoferu problēmai. Viņš norādīja, ka
pērn reģistrēti 733 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti transportlīdzekļu
vadītāji reibumā. Gadu iepriekš tādi bija 663, bet vēl gadu iepriekš 684
negadījumi.
“Arests
vairs nepastāv, tomēr tendence nav pozitīva. Viens solis līdz traģiskām sekām,
jo šāds transportlīdzekļa vadītājs ir potenciāli bīstams. Līdzko policijas
resursi tika novirzīti mājsēdes kontrolei, tā pieauga dzērājšoferu
skaits,” uzsvēra Krapsis.
2789 protokoli pērn noformēti par braukšanu alkohola
reibumā un 211 par braukšanu narkotiku reibumā. Dzērājšoferu skaits pērn,
salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājies par 750.
Foto: no arhīva
