Tieslietu ministrija (TM) rosina Kriminālprocesa likumā paplašināt tiesības
kriminālprocesa virzītājiem pieņemt lēmumu par apcietinātās personas tikšanās
un saziņas ierobežojumiem.
Likumā rosināts noteikt, ka procesa virzītājs, lai nodrošinātu
kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, var pieņemt lēmumu par tikšanās un
saziņas ierobežojumiem ar īpašajā likumā, kas nosaka apcietinājumā turēšanas
kārtību, noteiktajām personām. Procesa virzītāja lēmums par tikšanās un saziņas
ierobežojumiem būs pārsūdzams izmeklēšanas tiesnesim.
Kā vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai skaidro tieslietu ministrs Jānis
Bordāns (JKP) un TM pārstāvji, pašlaik regulējums neprasa procesa virzītāja
atļauju attiecībā uz daļu cilvēkiem, ar kuriem var tikties, piemēram,
tuvākajiem radiniekiem.
Taču pašlaik izmeklēšanas cietuma rīcībā nav nepieciešamā informācija, lai
neatļautu satikšanos ar kādu no attiecīgajām personām, ja šāda saziņa var
apdraudēt kriminālprocesa intereses. Piemēram, tas attiektos uz gadījumiem, kad
kriminālprocesā, kurā personai ir piemērots apcietinājums, viņa radiniekiem ir
liecinieka, apsūdzētā vai cietušā statuss.
Ņemot vērā minēto, TM sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju un
Ieslodzījumu vietu pārvaldi izstrādāja risinājumu, kas paredz procesa virzītāja
tiesības noteikt tikšanās un saziņas ierobežojumus uz attiecīgajā
likumā minētajām personām, norādīts piedāvāto grozījumu pamatojumā.
Gadījumā, ja procesa virzītājs konstatēs ierobežojuma nepieciešamību, viņam
motivēts lēmums būs jānosūta ieslodzījuma vietai. Šo lēmumu persona varēs
pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim, bet, ņemot vērā šā lēmuma būtību, tā
pārsūdzība neapturēs tā lēmuma izpildi.
TM arī norāda, ka tiek gatavoti grozījumi citā saistītajā likumā, lai
noteiktu kārtību, kādā izmeklēšanas cietums nodrošinās procesa virzītāja
noteikto ierobežojumu ievērošanu.
Foto: no arhīva
