Andra Ozola
Jaunā asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtība paredz atbalsta pakalpojumus piešķirt, balstoties uz to pazīmi, pēc kuras cilvēkam ir tiesības uz vislielāko finansējuma apjomu, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Elīna Celmiņa.
Reformas mērķis ir no 1.jūlija cilvēkam ar invaliditāti sniegt iespēju par valsts finansējumu tikt pie asistenta vienkāršāk nekā līdz šim. LM pavasarī plāno piešķirt finansējumu konkrētām asistenta pakalpojuma stundām mēnesī, pamatojoties uz personas nodarbošanos jeb ikdienā veiktajiem pasākumiem.
Vislielākais atbalsta apjoms pienāksies cilvēkiem, kas strādā, studē vai nodarbojas ar paralimpisko sportu. Tās atkarībā no dažādiem faktoriem būs vai nu 80 vai 160 asistenta stundas mēnesī.
Pārējās atbalsta grupas dalīsies starp cilvēkiem, kuri mācās pamata, vidējās vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī tiem, kas veic brīvprātīgā darbu, apmeklē dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, saņem regulāras, ārsta nozīmētas medicīnas procedūras, un tiem, kas veic citas darbības.
Tāpat asistents, sākot ar jūliju, par vienu darba stundu līdzšinējo 3,03 eiro vietā “uz rokas” saņems vidēji 3,64 eiro. Valsts cer, ka, paaugstinot samaksu par asistenta darbu, izdosies nozarei piesaistīt vairāk darbinieku.
Pakalpojuma uzlabošanai šī gada otrajā pusē valsts papildus atvēlējusi gandrīz desmit miljonus eiro, tādējādi kopējais finansējums sasniegs 28 miljonus, bet nākamgad tas būs jau 40 miljoni eiro.
“Galvenie [iepriekšējās sistēmas] trūkumi bija, ka nebija vienota pakalpojumu noteikšanas kārtība, pašvaldības atzinumu izteica ļoti daudziem cilvēkiem pēc vispārējām pazīmēm, nevērtējot klātienē cilvēka praktiskās vajadzības,” skaidroja Celmiņa.
Tikmēr Salaspils novada domes deputāte Malda Caune (JV) aicināja uz papildu uzlabojumiem sistēmā, piemēram, turpmāk noteikumos izceļot personas ar 1.grupas invaliditāti ar īpašo kopšanu no bērnības, aicinot šīm personām pēc 18 gadiem nodrošināt aprūpi.
“Es pārstāvu cilvēkus, kas ir dzimuši ar garīga rakstura traucējumiem un nodzīvojuši 40 gadus, (..) un nevar būt asistents no malas. Neviens bērns to cilvēku nepieņems. Un kur man [kā vecākam] atrast darbu? Kāda man būs pensija? Pilna Latvija ir ar šādiem cilvēkiem,” uzsvēra Caune.
Apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis sacīja, ka LM papildus ir jādomā, kā piesaistīt cilvēkus asistenta darbam, kas nav šīs personas radinieki.
Tāpat Balodis norādīja, ka jaunā sistēma nav taisnīga pret cilvēkiem, kam asistents ir nepieciešams daudz ilgāk nekā LM paredzētajā stundu apjomā. “Daudzi neiekļaujas šajā sistēmā. Princips, uz ko vajadzētu iet – no kvantitātes pāriet uz kvalitāti. Būtiski ir nevis, cik miljonus esam iztērējuši, bet vai cilvēks ir apmierināts,” sacīja “Apeirona” pārstāvis.
No 1.jūlija Ministru kabineta noteikumos būs pieejama vienota anketa, kas ļaus novērtēt nepieciešamību pēc asistenta pakalpojuma. Tādējādi asistenta pakalpojuma saņemšanai vairs nebūs nepieciešams Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums.
Teksts: LETA
Foto: pixabay.com
Reklāma