Atgriešanās Ļvivā, kur kādu laiku nav būts

Ceļojuma iespaidi piektajā žurnālistiskās izpētes braucienā uz Ukrainu kara laikā

Rakstot par 2024. gada braucieniem uz Ukrainu, neesmu pieminējis rēcošo lauvu, ko redzēju Jāņu dienā Harkivā. Tas bija Feldmaņa privātā ekoparkā, tādā kā zooloģiskajā dārzā, kas atradās netālu no Harkivas apvedceļa. Uz tā ceļa rādītājos jau bija minēti Krievijas pilsētu vārdi: Belgoroda un Šebekino. Vakarā varēja dzirdēt sprādzienus septiņdesmit kilometru attālajā Lipcu frontē un vienu arī tuvāk. Tā bija pirmā un vienīgā reize, kad, ceļojot pa Ukrainu, nepārprotami dzirdēju sprādzienus. Bet ekoparkā viens lauvu tēviņš krātiņā nekustīgi stāvēja un rēca. Droši vien dzīvnieks gaidīja, ka viņam kāds dos ēst. Protams, lauva liecināja par laiku, kad uz ekoparka gājēju celiņiem neauga nezāles un cilvēki te mierīgi atpūtās. Nenobildēju to lauvu. Tas tāpēc, ka parka apsargs, mazliet melnīgsnējs neliela auguma vīrs, izskatījās nervozs, jo par to, ka ekoparkā ienācis ārzemju žurnālists, viņš noteikti saņemšot bargu sodu. Saimnieks viņu atlaidīšot, jo parks esot slēgts apskatei. Mans pavadonis ar iesauku Gids paklusu teica, ka varbūt tik traki neesot. Taču bija skaidrs, ka no tāda ekoparka labāk ātrāk tīties prom, kur nu vēl fotografēt!

Cik tuvu var pielidot Ukrainai?

Rakstot par 2024. gadu, sanāca, ka nākamās manis iepazītās Ukrainas pilsētas simbols ir lauva. Tā ir Ļviva. Turp ar lidmašīnu caur Poliju ierados kopā ar fotomākslinieku Aivi Šmulderu. “Zemgales Ziņu” 2. janvāra numurā stāstījām, ka Ļvivā tika atklāta Aivja Šmuldera personālizstāde “Nenovērsies”. Jāatzīst, ka pirmos, atmiņā nu jau visai miglainos iespaidus par Ļvivu guvu, viesojoties tur 1976. gadā. Tas bija kopā ar Jāņa Romanovska vadīto Jelgavas estrādes orķestri “Gamma” (Raita Ašmaņa Jelgavas bigbends taču neradās tukšā vietā). No tās reizes atmiņā palikusi nakts kādā Ļvivas džeza klubā, kur “Gammas” vadošais saksofonists Alvils Altmanis improvizēja jeb veidoja muzikālu sarunu ar vietējo ģitāristu. Atceros arī to, ka “Gamma” no Rīgas uz Ļvivu lidoja ar lidmašīnu. Uz Rīgas lidostu braucām ar speciāli piešķirtu autobusu pa tolaik vēl jauno Rīgas apvedceļu gar Jaunmārupi, nevis caur Rīgas centru. Šķiet, autobuss bija LAZs – Ļvivas ražojums.