Andra Ozola
Šonedēļ Saeimā apstiprināta jaunā valdība, kuras sastāvs nu ir paplašināts ar vēl vienu ministriju. Tās atbildības lokā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kāds vien šobrīd iedomājams – enerģētika. Jaunas ministrijas izveide, lai pārvaldītu attiecīgo jomu, uzliek lielu atbildību tās ministram, ņemot vērā krīzi, kuru izraisījis karš Ukrainā.
Neapšaubāmi, pašlaik gan mēs, gan visa Eiropa kopumā izjūtam sekas tam, ka ilgus gadus pārlieku lēni virzījāmies uz enerģētisko neatkarību no Krievijas, kā arī zaļās enerģijas attīstīšanu. Tāpēc ir pēdējais laiks darīt visu iespējamo šīs atkarības mazināšanai. Nedrīkstam pieļaut, ka valsts, kas Eiropas līmenī atzīta par teroristisku, spēj izmantot energoresursus kā šantāžas sviru.
Tirgus pārorientēšanās jau notiek. Ja vēl šā gada sākumā Krievijas dabasgāze veidoja vairāk nekā 40% no Eiropas Savienības (ES) gāzes importa, tad šobrīd tie ir vairs tikai ap 7%. Taču, lai gan cipari ir iepriecinoši, nevar aizmirst par ēnas pusi – milzīgās enerģijas cenas, kuras jau tagad maksā ikviens mūsu valsts iedzīvotājs un uzņēmums. Tāpēc, jo īpaši svarīga būs jaunās ministrijas turpmākā rīcība. Noteikti nepieciešams arī ilgtermiņa plāns Latvijas klimata un enerģijas politikai, tomēr, pirmkārt, jāmeklē risinājumi, kā samazināt elektrības un gāzes cenas šodien. Vienīgais, kas glābj situāciju, ir valsts īstenotās atbalsta programmas iedzīvotājiem, lai cilvēki neizjustu patieso elektroenerģijas un gāzes cenu slogu.
Lielāks uzsvars jāliek uz atjaunīgajiem enerģijas avotiem. Tas ir vienīgais veids, kā mums būt enerģētiski neatkarīgiem un stiprināt valsts drošību.
Lai paātrinātu pāreju uz atjaunīgo enerģiju, Vides komitejā izstrādājām jaunus noteikumus, kuri šonedēļ atbalstīti Eiropas Parlamentā (EP). To galvenais mērķis ir samazināt administratīvos šķēršļus tādām jaunām enerģijas ražošanas iekārtām, kas atrodas īpaši noteiktās teritorijās. Attiecīgās teritorijas apstiprinās katra dalībvalsts, izvērtējot, kur ir iespējama paātrināta atjaunīgo energoresursu enerģijas avotu uzstādīšana, neradot kaitējumu videi.
Noteikumi iekļauj arī, piemēram, atvieglojumus saules paneļu uzstādīšanai ēkām un atļauju izsniegšanu trīs mēnešu laikā. Savukārt par mazākām saules enerģijas iekārtām, kuru jauda nepārsniedz 50 kW, būs vienkārši jāpaziņo par paneļu uzstādīšanu. Domāju, tas risinās daudzu cilvēku problēmas, kuri izvēlējās uzstādīt saules paneļus, lai samazinātu izdevumus, bet atļaujas gaida mēnešiem ilgi. Paredzēts, ka šie noteikumi stāsies spēkā jau 2023. gadā.
Tāpat EP esam palielinājuši mērķus Atjaunīgo resursu direktīvā, kas nosaka, ka līdz 2030. gadam 45% no patērētās enerģijas ES jābūt no atjaunīgiem avotiem. Lai to panāktu, ar “RePowerEU” investīciju plānu tīrā enerģijā plānots papildus ieguldīt līdz pat 300 miljardiem eiro. Tagad dalībvalstīm ir tikai pašām jāgrib pāriet uz “zaļo” enerģiju.
Attīstot atjaunīgās enerģijas izmantošanu, varēsim samazināt enerģijas cenas. Latvijā ir būtiski vietējie enerģijas resursi, kurus tam varam izmantot – gan sauli, vēju un ūdeni, gan arī koksnes atlikumus. Tāpat paredzēts dubultot siltumsūkņu izmantošanu un investēt ūdeņraža tehnoloģiju pētniecībā. Tā ir lieliska iespēja mūsu radošajiem zinātniekiem un uzņēmējiem strādāt roku rokā, lai panāktu rezultātu, no kura iegūs visa Latvija.
Lai gan gāzēs cenas ir nedaudz kritušās, jāatceras, ka mums priekšā ir ne viena vien ziema un gāzes nodrošinājums varētu kļūt par vēl vienu izaicinājumu. Atjaunīgiem enerģijas avotiem ir potenciāls aizstāt arvien lielāku izmantotās gāzes daļu, kas ļaus mazāk līdzekļu tērēt tās iepirkšanai. Taču tas iespējams, ja pareizi attīstīsim Latvijas enerģētikas politiku, nospraužot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa valsts mērķus. Tas būs viens no lielākajiem izaicinājumiem jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai un ministram.
Mums arī jāpārvērtē, kā lietojam enerģiju tagad, pēc iespējas samazinot tās patēriņu. Vislētākā ir tā enerģija, ko neizmantojam vispār. Renovācijas ir ļoti būtisks veids, kā ierobežot enerģijas “izkūpēšanu gaisā”. Šis ir jautājums pie kura strādāju EP un jau tagad ES budžetā iekļauts un tiek realizēts manis izstrādāts pilotprojekts teju divu miljonu eiro vērtībā, lai atbalstītu iedzīvotāju virzītus ēku renovācijas projektus. Pie šī jautājuma aktīvi jāstrādā arī jaunajam ministram.
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdu jautājumu, vai mums vajadzīgs Eiropas zaļais kurss tagad, kad notiek karš un iestājusies enerģētikas krīze. Esmu pārliecināta, ka tas ir nepieciešams, taču mums šis ceļš jāiet gudri, pielāgojot to jaunajiem apstākļiem.
Pašreizējā enerģētikas krīze ir kļuvusi par pamatīgu grūdienu pareizajā virzienā. Jaunajai ministrijai būs pārdomāti un saprātīgi jāvada ceļš ārā no cenu krīzes uz daudz lielāku atjaunīgās enerģijas izmantošanu un energodrošību.
Inese Vaidere, profesore, Dr. oec., Eiropas Parlamenta deputāte
Foto: publicitātes
Reklāma