Atkritumu šķirošanā uzsvars uz izglītošanu

Janvārī apritēja gads, kopš Latvijā stājies spēkā nosacījums par bioloģisko atkritumu obligātu šķirošanu. Daudzviet pilsētās un pie daudzdzīvokļu mājām parādījušies brūnie konteineri. Kā gada laikā veicies ar biošķirošanu, un kāda bijusi iedzīvotāju atsaucība un izpratne par šo pasākumu?

Jomas eksperti aplēsuši, ka bioloģiskie atkritumi veido 30–40% no kopējiem sadzīves atkritumiem. Tas ir ievērojams apjoms, ko iespējams pārstrādāt un atgriezt atkārtotā apritē. Eiropas Savienība dalībvalstīm noteikusi augstas prasības, kas attiecināmas uz atkritumu samazināšanu un to pārstrādi, – līdz 2035. gadam poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu apjoma. Līdz ar to bioloģisko atkritumu šķirošanas veicināšana ir viens no veidiem, kā Latvija var pietuvoties šī mērķa izpildei. 

Pareizi sašķirotus bioloģiskos atkritumus visbiežāk izmanto komposta vai enerģijas – siltuma un elektrības – ražošanai. Jau tagad daudzi biogāzes ražošanas uzņēmumi šos atkritumus uzskata par vērtīgu resursu. Piemēram, laikraksts “Bauskas Dzīve” janvārī informējis, ka Bauskas novada dome šogad nolēmusi atļaut SIA “Lielmežotne” ievest pārtikas atkritumus ne tikai no citiem novadiem, bet pat no kaimiņvalsts galvaspilsētas Viļņas, lai tos pārstrādātu biometānā un palielinātu saražotās biogāzes apjomu, ko izmanto koģenerācijas stacijai. 

Sešas pārstrādes rūpnīcas
“Lai iedzīvotāji būtu motivēti bioloģiskos atkritumus šķirot, ļoti svarīgi ir ne tikai pateikt, ka tagad ir tāda iespēja, bet arī jāskaidro, kā pareizi jāšķiro, kāpēc tas jādara un kur tas viss nonāk. Cilvēkam, kurš šķiro bioloģiskos atkritumus, jābūt pārliecībai, ka tas, ko viņš dara, ir noteikti mērķēts, tam ir noteikts uzdevums un arī rezultāts – šos atkritumus pārstrādā. Latvijā šobrīd darbojas sešas bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kur tos ved un pārstrādā kompostā, šādi samazinot apjomu, ko apglabājam atkritumu poligonos,” stāsta Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere.

Lai iedzīvotājus motivētu šķirot bioloģiskos atkritumus, maksa par to izvešanu noteikta 60% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. Aprēķins vēl tāds – ja bioloģiskos nodala no nešķiroto atkritumu masas, tad kopsummā vēl var samazināt izdevumus par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem: jo mazāk ko ielikt zaļajā konteinerā, jo mazāk tie jāizved un mazāki ir maksājumi.

Daļa iedzīvotāju, jo īpaši privātmājās dzīvojošie, bioloģiskos atkritumus šķirojot jau sen un līdz ar to pagājušajā gadā izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā faktiski nejuta. Sarežģītāka bioloģisko atkritumu šķirošana bijusi un joprojām ir tieši pilsētniekiem, īpaši daudzdzīvokļu namos dzīvojošajiem. 

Sodus vēl neliek
Bioloģisko atkritumu dalītā vākšana kā obligāta prasība noteikta līdz ar 2024. gada 1. janvāri. Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu. Attiecīgi – ja pašvaldība pienākumu šķirot bioloģiskos atkritumus ir noteikusi, ja iedzīvotājiem un uzņēmumiem bioloģisko atkritumu konteineri ir pieejami, bet tos neizmanto vai bioloģiskos atkritumus ievieto tiem neparedzētos konteineros, tad var piemērot arī administratīvos sodus. 

Tomēr ministrijas ieskatā šobrīd lielāka nozīme ir sabiedrības izglītošanas un informēšanas, nevis sodīšanas pasākumiem. Turklāt ar to jānodarbojas visām iesaistītajām pusēm – valstij, pašvaldībām, apsaimniekotājiem un poligoniem. Ministrija arī informē, ka 2024. gada otrajā pusē jau pilnīgi visās pašvaldībās bijuši izstrādāti un ieviesti bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmas saistošie noteikumi. Kādi ir pirmā darbības gada rādītāji, dati vēl nav apkopoti. 

Rezultāti lielākajā pašvaldībā
Tikmēr galvaspilsēta pagājušā gada rezultātus šajā jomā jau ir apkopojusi. “Latvijas Avīzi” Rīgas domē informēja, ka pērn no Rīgas “Getliņi Eko” poligonā ievestas 7083,72 tonnas dalīti vāktu bioatkritumu, kas tur ievietoti bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā. Tas esot par 22% vairāk nekā 2023. gadā. 

Tomēr kopumā, kaut arī šķiroto bioatkritumu apjoms pieaugot, tā tomēr joprojām ir tikai niecīga daļa – vien kādi 4% no savāktajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Līdz 2024. gada beigām Rīgā bija izvietoti 5611 brūnie konteineri – ievērojams pieaugums, jo 2023. gada beigās to skaits bijis 2142. Rīgas pašvaldības noteikumi paredz, ka bioatkritumu konteineriem jābūt pie visām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļu. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Rīgā kopā ir šādas 6554 būves ar 11 un vairāk dzīvokļiem. Šobrīd uzstādīto konteineru skaits gan tiešā veidā neatspoguļojot noteikumu prasību izpildi, jo konteinerus novieto arī pie tādiem namiem, kur tas nav obligāti, bet iedzīvotāji ir izteikuši tādu vēlmi. 

Iedzīvotāju izpratne par šo šķirošanu veidojoties laika gaitā. Sākotnēji vairāk saņemtas sūdzības par antisanitāriem apstākļiem, kas veidojas ap brūnajiem konteineriem, bet gada otrajā pusē rīdzinieki vairāk sūdzējušies jau par namu pārvaldniekiem, kuri nenodrošinot iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus.

Arī Rīgas pašvaldībā uzskata, ka biošķirošanas veicināšanai jāturpina sabiedrības izglītošana, kā arī būtu vēlama vēl zemāka izvešanas cena, vislabāk “nulles” tarifs.

Nelielu apjomu apsaimniekošana dārga
“Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana ir dārga un uzņēmumam peļņu nenes. Ja no tā varētu pelnīt, tad ar to nodarbotos privātie atkritumu apsaimniekotāji. Lai bioatkritumu apsaimniekošana kļūtu rentablāka, nepieciešams ievērojami lielāks dalīti vākto bioatkritumu apjoms. Šobrīd no tā, kas ir, iegūstam gāzi, ko pārstrādājam siltumā un elektrībā. Ceram, ka tuvākajos gados varēsim jau spert soļus komposta atgriešanā tautsaimniecībā,” “Latvijas Avīzei” pastāstīja SIA “Getliņi Eko” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Tomēr izpratnes un intereses pieaugums par šo atkritumu šķirošanu esot vērojams. Gadu no gada dalīti vākto atkritumu daudzums pieaug. Piemēram, 2023. gadā poligonā ievestas 11 000 tonnas bioatkritumu, pērn – jau 15 000 tonnas. Pieaugums varētu būt vēl lielāks – poligons esot tam gatavs. 

“Tomēr arī saprotam, ka paradumu izmaiņām ir vajadzīgs laiks. Piemēram, Vācijā un Austrijā līdz pilnvērtīgai bioatkritumu sistēmas ieviešanai pagāja gadu desmiti. Mums atliek mācīties no viņu veiksmēm un neveiksmēm, lai izdarītu to pēc iespējas ātrāk,” saka I. Stirāns.

No atkritumu pārstrādes viņa vadītais uzņēmums ik gadu saražo apmēram 30 gigavatstundas elektroenerģijas, no kā lielāko daļu pārdod brīvajā tirgū. Tāpat “Getliņi Eko” ik gadu saražojot apmēram 20 gigavatstundas siltuma, un to izmanto siltumnīcu apkurei, kā arī citiem infrastruktūras objektiem poligonā.

Apsaimniekotāja pieredze
“Pagājušā gada sākumā “Eco Baltia vide” visā Latvijā bija izvietojusi nedaudz vairāk par 1500 bioloģisko atkritumu konteineriem, bet gada beigās to skaits pārsniedza jau virs 2800. Visvairāk no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajām teritorijām konteineri izvietoti Rīgā – gada beigās to skaits attiecībā pret gada sākumu jau bija dubultojies – konteineru ir vairāk nekā 2000, kamēr gada sākumā bija izvietoti nedaudz virs 1000 konteineriem. Pārējie izvietoti citos reģionos – Mārupē, Ādažos, Salaspilī, Liepājā. Tāpat redzam savākto apjomu pieaugumu – lai arī attiecībā pret citu atkritumu veidiem tas ir neliels, bioloģisko atkritumu apjoms 2024. gada nogales mēnešos bija uz pusi lielāks nekā gada sākuma mēnešos,” informēja apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmuma “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Analizējot pagājušā gada datus, uzņēmums secina, ka mazāka interese un pieprasījums pēc bioatkritumu konteineriem bijis no privātpersonām. Tas skaidrojams ar privātmāju iedzīvotāju iespējām veidot piemājas kompostu, bioloģiskos atkritumus apsaimniekojot pašu spēkiem un ekonomiskāk. Piemēram, Rīgā pagājušā gada janvārī privātpersonām bijuši izvietoti 315 brūnie konteineri, bet gada beigās – 424. Uzņēmums arī secina, ka iedzīvotāju paradumus katrā reģionā ļoti lielā mērā ietekmē pašvaldību interpretācija par bioloģisko atkritumu šķirošanas nepieciešamību un šo iespēju nodrošināšanu. Proti, Rīgā pašvaldība noteikusi, ka bioloģisko atkritumu konteineram ir jābūt pie katras daudzdzīvokļu mājas, kurā ir vairāk par desmit dzīvokļiem. Bet Dienvidkurzemes reģionā (Aizputē, Grobiņā, Priekulē) bioloģisko atkritumu konteineri obligāta prasība esot tikai pie daudzdzīvokļu mājām, kur savāktais vai plānotais sadzīves atkritumu apjoms mēnesī pārsniedz 1,91 kubikmetru. 

Citos reģionos bioloģisko atkritumu šķirošana ir iedzīvotāju pašu izvēle. Valsts uzlikusi par pienākumu pašvaldībām nodrošināt iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus, taču pašvaldības tos varot interpretēt arī pēc saviem ieskatiem. Tādēļ atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā uzskata – lai pilnvērtīgi spriestu par iedzīvotāju paradumiem, būtu jānodrošina stingrs regulējums, kas paredz vienlīdzīgu šķirošanas infrastruktūru ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Arī vides apsaimniekotāji uzskata – lai gan jau tagad iedzīvotājiem bioloģisko atkritumu šķirošana ir izdevīgāka par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu, šīm izmaksām uzņēmuma klientiem vajadzētu būt vēl draudzīgākām vai pat bez maksas. Tātad iekļautām nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas tarifā.
— Ilmārs Randers

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.