Atnāca ar sāpošu muguru, bet izrādījās, ka ir infarkts

Daudziem pacientiem slimnīcu uzņemšanas nodaļas ir sasniedzamākais glābiņš – šādu secinājumu par Latvijas slimnīcu uzņemšanas nodaļām izdara laikraksts “Latvijas Avīze” pēc situācijas izpētes vairākās Latvijas slimnīcās. Piemēram, mūsu valsts lielākās ārstniecības iestādes – SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” (RAKUS/Austrumu slimnīca) – neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā vairāk nekā trešdaļa pacientu ierodas paši, nevis tiek atvesti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automobili. To viņi uzskata par vienīgo iespēju tikt ātrāk ārstētiem, jo pie speciālistiem ambulatorajos veselības centros jāgaida mēnešiem ilgi garo rindu dēļ. Arī citās slimnīcās jau pirmajos trīs mēnešos uzņemšanas nodaļās ir pārstrādātas valsts noteiktās kvotas, jo nereti slimnīca cilvēkiem ir pēdējais glābiņš, kur iespējams ātri saņemt mediķu palīdzību.

Šādu tendenci jau pērn laikrakstam “Zemgales Ziņas” aktualizēja Jelgavas valstspilsētas kapitālsabiedrības “Jelgavas pilsētas slimnīca” valdes loceklis Kārlis Smilga.

Nāk, jo ir atvērta visu diennakti
Diezgan bieži cilvēki paši nāk uz Jelgavas slimnīcas uzņemšanas nodaļu, jo zina, ka durvis ir atvērtas visu diennakti, situāciju skaidroja Kārlis Smilga. Turklāt tikai 33 procenti no diennaktī slimnīcā nonākušajiem paliek ārstēties stacionārā. Tātad viņi būtu varējuši ārstēties mājās ģimenes ārsta vai speciālista uzraudzībā. Iemesli ierasties slimnīcā, kad sāpes vairs nav izturamas, pārsvarā ir līdzīgi – nav sasniedzams ģimenes ārsts, gara rinda pie speciālista, maksas konsultācijas par dārgu. Pērn diennaktī uzņemšanas nodaļa vidēji apkalpoja 89 pacientus, šogad viņu skaits jau sasniedzis 100 cilvēkus diennaktī.

Pakalpojumu nepieejamības dēļ primārās un sekundārās veselības aprūpes sistēma Latvijā neizdara savu darbu daļu, krietni vairāk paveicamā atstājot slimnīcām – gan reģionālajām, gan galvaspilsētas.

Uzņemšanas nodaļas noslodzi stipri ietekmē rindu garums poliklīnikās. Pat tad, ja ģimenes ārsts nosūta pie speciālista ambulatorajā ārstniecības iestādē, cilvēks tik un tā netiek pie valsts apmaksātā pakalpojuma. “Mēs sastopamies ar situācijām, kad pacients pusgadu gaida rindā pie neirologa vai algologa, bet, kad ticis pie šiem speciālistiem, uzzina, ka viņam ir nepieciešami pavisam citi speciālisti,” stāsta Kārlis Smilga.

Patlaban ir diezgan lielas pārstrādes ne tikai pacientu skaita ziņā slimnīcā, bet pārstrādātas ir arī ambulatoro pacientu ārstēšanai valsts piešķirtās kvotas, īpaši datortomogrāfijas un rentgena izmeklējumiem, ko nav iespējams plānot iepriekš, situāciju skaidro Kārlis Smilga.

Ambulatorā aprūpe vāja
Analizējot datus, redzams, ka Jelgavas novada iedzīvotāji nav bijuši tie, kuri lielā skaitā devušies pēc palīdzības uz RAKUS. Ogres novads bija viena no vietām, kur iedzīvotāji lielā skaitā ir devušies uz RAKUS uzņemšanas klīniku gan 2023. gadā, gan arī šī gada pirmajā ceturksnī. 2024. gada janvārī, februārī, martā 336 pacienti atvesti nevis ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automobili, bet atbraukuši paši. Taču tas nenozīmē, ka cilvēki nedodas uz Ogres slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Minētās ārstniecības iestādes valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs stāsta, ka viņa vadītā slimnīca saskaroties tieši ar tām pašām problēmām, ar kurām RAKUS.

Ogres slimnīcas vadība esot izanalizējusi iemeslus, kas novada iedzīvotājiem liek vērsties uzņemšanas nodaļā. Dainis Širovs norāda, ka “cilvēki netiek pie speciālista poliklīnikā, jo ir garas rindas, un viņi dodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Arī daļa ģimenes ārstu dod padomu – ja pacients netiek pie speciālista, lai iet uz uzņemšanas nodaļu un lai stāsta, ka ir ļoti slikti ar veselību. Pagājušās nedēļas nogalē, kad pētīju dažādus gadījumus, atklājās, piemēram, ka ir ieradies pacients, kurš guvis traumu pirms četrām piecām dienām. Viņam uztaisa rentgena izmeklējumu, lai pārliecinātos, vai nav kāds lūzums. Viss ir kārtībā, un cilvēks tiek palaists mājās. Mēs pagaidām pažēlojam šādus pacientus un neprasām maksāt, bet, ja šī tendence pieaugs, tā vairs nevarēs turpināt”.

Dainis Širovs ir vienīgais traumatologs visā novadā, kurš cilvēkus ārstē par valsts budžeta naudu. Pacienti pie viņa ir pierakstījušies jau līdz septembrim. Ko pacientam darīt, ja viņš nevar tik ilgi gaidīt? Meklēt maksas pakalpojumus, kur arī ir garas rindas, vai doties uz universitātes slimnīcas vai vietējā stacionāra uzņemšanas nodaļu. Ko lai dara, ja ir nepieciešama ultrasonoskopija, bet rindas uz šo izmeklējumu Ogres slimnīcā ir izstiepušās trīs četru nedēļu garumā? 

“Ambulatorā aprūpe poliklīnikās ir vāja un koncentrēta galvenokārt Rīgā. Esam mēģinājuši piesaistīt jaunos traumatologus, endoskopistus un sonoskopistus, bet ārsti grib strādāt Rīgā. Sestdienās, svētdienās caur uzņemšanu iziet līdz 60 cilvēkiem. Atnāk, piemēram, 12 bērni, kurus vecāki atveduši, lai atrādītu pediatram, bet stacionēts tiek tikai viens no viņiem. Tas nav uzņemšanas nodaļas profils, tāpēc sāksim vērtēt, kādos gadījumos prasīsim pacientam samaksāt par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem,” skaidro dakteris Dainis Širovs.

Arī Valmierā līdzīgas problēmas
Arī Vidzemes slimnīcas pārstāvji paziņojumā medijiem šopavasar vērsa uzmanību, ka 60 procenti pacientu, kuri vēršas Vidzemes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā, būtu ārstējami ambulatori.

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs komentējis: “Mēs saprotam, ka cilvēki uztraucas par savu veselības stāvokli un vēlas pārliecināties, vai dzīvībai nedraud briesmas, bet pēdējā laikā bieži novērojam, ka cilvēki Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā vēršas ar maznozīmīgām sūdzībām vai ambulatori ārstējamām slimībām. Jāņem vērā, ka šī iemesla dēļ pacientiem var ilgi nākties gaidīt uzņemšanas nodaļā, jo primārā apskate, protams, tiks sniegta tiem, kam tas ir vitāli nepieciešams.”

60 eiro, bet “nekādas jēgas”
“Janvārī pierakstījos pie neirologa un tikai pēc pusgada tiku vizītē. Neirologs man ieteica doties uz Rīgas Austrumu slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Pagājušajā gadā es sešas reizes samaksāju dažādiem speciālistiem katram 60 eiro, bet jēgas nekādas. Esmu pensionārs, parēķiniet, cik man tas izmaksāja! Vairs nevēlos izdot tik lielu naudas summu par 20 minūšu konsultāciju pie katra profesora, ja man nevar palīdzēt. Apnika staigāt pie poliklīniku ārstiem, tāpēc esmu šeit, jo ceru, ka man palīdzēs,” stāsta Austrumu slimnīcā sastaptais rīdzinieks Vladimirs, kuram ir pamatīgas problēmas slimo kāju dēļ. 

RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā gaida arī rīdziniece Irēna, kurai pirms kāda laika bijusi zarnu operācija un atkal radušies sarežģījumi, bet pie ģimenes ārsta nevarot tikt ātrāk kā vien pēc nedēļas. “Sākumā domāju, ka man ir vēdera vīruss, bet vēdera sāpes nerimās, tāpēc nolēmu nākt uz šo klīniku. Ātro palīdzību negribēju saukt, jo baidījos, ka liks maksāt,” tā notikušo atstāsta Irēna.

Pa taisno uz reanimāciju
Ārsta palīgs Ainārs Ernstsons ir pirmais mediķis, pie kura nokļūst cilvēki, kas paši ieradušies Austrumu slimnīcā. Viņam ir bagāta pieredze, jo pacientu uzņemšanas klīnikā Ernstsons strādā kopš tās izveidošanas, turklāt ārsta palīgs iepriekš ir praktizējis 29 gadus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Pie viņa nonāk ne tikai tādi pacienti, kuri ilgstoši nav tikuši pie vajadzīgā ambulatorā speciālista garo rindu dēļ vai arī tādi, kuriem šeit ieteicis vērsties ģimenes ārsts. Ir arī cilvēki, kuriem NMPD atteicis izsaukumu, nesaskatot dzīvības briesmas, un pat tādi, kuri samelo par savu veselības stāvokli, lai tikai varētu iestāties slimnīcā un veikt izmeklējumus, kas ambulatori nav bijuši pieejami. 

Ainārs Ernstsons atklāj: “Pirms pāris nedēļām no šī kabineta es biju spiests pa taisno aizvest pacientu uz reanimāciju. Gribēju pacientei izmērīt asinsspiedienu, bet, pārsēdinot no viena krēsla uz otru, viņa zaudēja samaņu. Bija nepieciešama reanimācija, turklāt diezgan ilga. Vai cits gadījums. Pacients bija izsaucis neatliekamo palīdzību, jo viņam stipri sāpēja mugura. NMPD ieteica doties uz “Gaiļezera” slimnīcu, jo viņš dzīvo netālu. Pacients ieradās manā kabinetā, un viņam iestājās kardiogēnais šoks. Izrādījās, viņam bija milzīgs sirds infarkts pa visu mugurējo sienu, tāpēc arī sāpēja mugura. Laimīgā kārtā viņu izglābām. 

Gadījumi ir ļoti dažādi. Atnāk arī tādi cilvēki, kas samelo par savu pašsajūtu, jo baidās, ka pretējā gadījumā viņus aizraidīs prom. Viņi zina, ka šeit uzreiz var uztaisīt datortomogrāfiju, rentgena izmeklējumu, analīzes, un tas notiek dažu stundu laikā, bet uz poliklīniku ir jāiet vairākas dienas, lai to visu izdarītu. Esmu ievērojis, ka ir arī tādi cilvēki, kuri nelietderīgi izmanto mūsu resursus un medicīniskos pakalpojumus. Ja dzīvība nav apdraudēta, reizēm liekam arī samaksāt par saņemtajiem izmeklējumiem.

Diezgan daudzi pacienti šeit ierodas pēc tam, kad ilgstoši ir ārstējušies pie ģimenes ārsta, bet terapija nav bijusi efektīva. Kur citur pacientam vērsties? Skaidrs, ka jānāk šurp.

Atbrauc pat no tik tālām vietām kā Liepāja un Daugavpils, kur ir reģionālās daudzprofilu slimnīcas. Kad interesējos, kāpēc mērojuši tik tālu ceļu, man atbild: “Izmēģiniet pats, kā tur ārstē!” Pacienti ir dažādi – viens pārspīlē, otram varbūt tiešām nepaveicās.”

Jāveido normāls dežūrārstu dienests
Mediķi lēš, ka apmēram 70 procentus jautājumu, ar kuriem pacienti vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, var atrisināt ģimenes ārstu praksēs. Taču, tiklīdz ir jādod nosūtījums uz noteiktu izmeklējumu vai pie speciālista, sākas runas par mēnešiem ilgu gaidīšanu rindā. 

“Labākajā gadījumā tie ir trīs mēneši, sliktākajā – gads. Ja cilvēks jūt, piemēram, dūrienus krūtīs, vai viņš ir gatavs gaidīt gadu? Tāpēc agrāk vai vēlāk pacienti nonāk uzņemšanas nodaļā. Mūsu valstī pēc ģimenes ārsta darba laika beigām nepastāv pacientam pieejami un saprotami medicīnas pakalpojumi. Ne man, ne arī pacientiem nav skaidrs, cik daudz pakalpojumu un kādā apjomā var saņemt pie slimnīcu dežūrārstiem, taču ir skaidrs, ka pakalpojums 24/7 ir pieejams uzņemšanas nodaļā. Tāpat kā es, arī jūs ietu uz uzņemšanas nodaļu, ja, piemēram, sāpētu auss vai vēders. To nevar nosodīt,” uzskata Jelgavas novada ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, kurš ir arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes pārstāvis.

Viņš neatbalsta ideju, ka vajadzētu iekasēt naudu no tiem pacientiem, kuriem nav dzīvībai bīstama stāvokļa, bet kuri tomēr ieradušies pēc palīdzības uzņemšanas nodaļā. Ainis Dzalbs secina, ka tādā gadījumā pretī ir jābūt alternatīvam un pacientam saprotamam variantam, kur viņš var vērsties, ja, piemēram, pirms četrām dienām sasitis kāju. Kā rīkoties, ja visas dienas esi juties normāli, bet piektdienas vakarā jūti, ka nav labi? “Pēc pašreizējiem noteikumiem, būtu jāgaida pirmdienas rīts, lai saņemtu ģimenes ārsta konsultāciju. Tāpēc ir jābūt iespējai, kur varētu aiziet piektdienas vakarā vai brīvdienās, lai par divu eiro lielu līdzmaksājumu saņemtu valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu. Primārajai aprūpei vajadzētu būt pieejamai 24/7. Taču nevajadzētu domāt, ka ģimenes ārsts, kurš strādājis visu dienu, to darīs arī naktī. Tāpēc ir jābūt atsevišķam normālam dežūrdienestam,” secina Ainis Dzalbs.

Miljoni nepalīdzēs
Arī Veselības ministrija (VM) ir konstatējusi, ka slimnīcu veiktais darba apjoms gada pirmajā ceturksnī ir lielāks par sākotnēji plānoto un pacientu skaits gadu no gada turpina pieaugt. Tas nav pārsteigums, zinot, ka saslimstība pēc Covid-19 pandēmijas ir pieaugusi un Latvijas iedzīvotāju sastāvā ir arvien vairāk gados vecu cilvēku. 

Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Āris Kasparāns, jūnija sākumā tiekoties ar Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvjiem, akcentēja, ka šogad neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcās novirzīti papildu 62,7 miljoni eiro, kas ietver gan tarifu palielināšanu, gan personāla darba samaksas palielinājumu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbības stiprināšanu. Plānveida palīdzības nodrošināšanai šogad papildus novirzīti 24 miljoni eiro. Taču pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem ir lielāks nekā veselības nozarei pieejamie resursi, pacientu skaits turpina augt gadu no gada. 

NVD sola, ka pēc pusgada datiem izvērtēšot ārstniecības iestāžu veikto darba apjomu visās programmās un iespēju robežas veikšot finansējuma pārdali no programmām, kurās būšot neizpilde. 

Pēc VM, NVD speciālistu un Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvju jūnija sākuma tikšanās preses relīzē VM Komunikācijas nodaļa gan mēģina radīt cerību: “Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un mazinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu noslodzi, šogad ir veikta virkne uzlabojumu. Ir novirzīts papildu finansējums ģimenes ārstu prakšu stiprināšanai, uzlabota kompensējamo medikamentu pieejamība pacientiem, kā arī palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms.” Savukārt noslēgumā dots padoms: “Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi savam veselības stāvoklim, kā arī veikt profilaktiskās pārbaudes un hronisku saslimšanu gadījumos lietot nozīmētos medikamentus.”

Vai no iepriekšminētajiem VM “plāksteriem” samazināsies pacientu skaits uzņemšanas nodaļās, ārstu kļūs vairāk un rindas pie ambulatorajiem speciālistiem saruks? Diezin vai.

Papildu miljoni slimnīcu uzņemšanas nodaļām
Ministru kabineta šī gada 30. aprīļa rīkojumā par 25,665 miljonu eiro pārdali no valsts budžeta, “lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību slimnīcu uzņemšanas nodaļās no 2024. gada 1. maija”, Veselības ministrija (VM) anotācijā raksta:
“Vidēji trešdaļa pacientu, kas tiek nogādāti ārstniecības iestādē ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādi, nav jāstacionē, vai arī NMPD brigādes sākotnēji noteiktā diagnoze netiek apstiprināta. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem vidēji 48,8 procenti pacientu, kas vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tiek stacionēti, bet 51,2 procenti – novirzīti ambulatorai ārstēšanai.
Pieaug pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā (klīniskās universitātes slimnīcās vidēji katru mēnesi 60 procenti pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40 procenti ierodas paši), kas norāda uz ambulatoro pakalpojumu nepieejamību laikus. Intensīvā visu slimnīcu (ne tikai klīnisko universitāšu slimnīcu) noslodze liecina par veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību un iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas vērojams arī citās ES dalībvalstīs un prasa steidzamus papildu finanšu resursus ārstniecības procesa nodrošināšanai laikus. Visbiežāk sekundārie NMPD izsaukumi ir pie pacientiem ar hroniskām saslimšanām un akūtām augšējo elpceļu saslimšanām.
Pacientam ierodoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļās (NMPUN), speciālisti novērtē viņa veselības stāvokli. Ne visiem pacientiem ir nepieciešama neatliekama palīdzība. 2023. gada pirmajā pusgadā observācijas gadījumu īpatsvars no kopējā pacientu skaita, kuri vērsušies NMPUN, izslēdzot dzemdības un plānveida hospitalizācijas, bija 23,5 procentu. [..] Observācijas gultās pacienti atrodas ne ilgāk kā 24 stundas.”
No minētajiem 25,6 miljoniem eiro 15 miljoni ir paredzēti, “lai stiprinātu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darbu”, bet 3,2 miljoni – “lai nodrošinātu pacientu novērošanu (observāciju)”.
Avots: MK rīkojums

UZZIŅA
RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā uzņemtie pacienti
■ 2023. g. 1. ceturksnis 17 314 5967
■ 2024. g. 1. ceturksnis 19 609 7016

No tiem pacientiem, kuri RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā ieradušies paši, daudzi nav Rīgas iedzīvotāji. Šeit minēti visvairāk pārstāvētie novadi.

Diennaktī Jelgavas slimnīcas uzņemšanas nodaļā vidēji nokļūst:
60 pacienti 2021. gadā
80 pacienti 2022. gadā
89 pacienti 2023. gadā
33 procenti no diennaktī slimnīcā nonākušajiem tiek stacionēti.

Māra Lībeka, Anita Kantāne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.