Atzīmē Starptautisko ģimenes dienu

Kā informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš, ģimenes dienu dibinājusi ANO Ģenerālā asambleja 1983.gadā, taču Latvijā to kā oficiālos svētkus atzīmē kopš 2008.gada, aicinot iedzīvotājus aizdomāties par ģimenes lielo nozīmi cilvēku ikdienā, attiecībās un dzīvē.

Sveicot iedzīvotājus Ģimenes dienā, labklājības ministrs Gati Eglītis (K) norādīja, ka šajos svētkos mēs svinam Latvijas spēcīgo ģimenisko tradīciju un mēs pastiprināti pievēršamies visiem, kuru dzīves aizrit ārpusģimenes vidē. Vienlaikus viņš sacīja, ka līdz šim ir daudz paveikts, lai Latvijas ļaudis, veidojot ģimenes, justu valsts un visas sabiedrības atbalstu, un ir vēl pietiekami daudz darāmo lietu, lai visiem bērniem būtu vecāki, lai visiem jauniešiem būtu iedvesmojošs pozitīvais piemērs un lai visi seniori justos piederīgi un neaizmirsti.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn gada sākumā Latvijā bija 503,1 tūkstoši ģimeņu. No tām izplatītākais ģimenes tips Latvijā ir viena vecāka ģimene, proti, 24% ģimeņu bija viens vecāks – visbiežāk māte ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem.

Vēl 22,4% gadījumos ģimeni veidoja pāri bez bērniem, 21,7% gadījumos – viens vecāks par pilngadīgiem bērniem, 13,6% – precēts pāris ar nepilngadīgiem bērniem, 10,4% – precēts pāris ar pilngadīgiem bērniem, 3,5% – pāri nereģistrētā kopdzīvē ar nepilngadīgiem bērniem, 1,7% – pāri nereģistrētā kopdzīvē ar pilngadīgiem bērniem.

Savukārt šogad tika reģistrētas 11 231 laulības, kas ir par 5% jeb 529 laulībām vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad sākās pandēmijas ierobežojumi.

2021.gada sākumā 41% pilngadīgo sieviešu un 49% vīriešu bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 62% vīriešu un 57% sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem. Savukārt laulību statistikas dati par 2020.gadu rāda, ka vīrieši pirmoreiz laulību reģistrēja vidēji 32 gadu, bet sievietes – 30 gadu vecumā.

Samazinoties iedzīvotāju skaitam reproduktīvajā vecumā, 2021.gadā dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā – 17 115 jaundzimušie Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2020.gadā bija 30 gadi, taču kopš 2011.gada tas palielinājies par 1,3 gadiem, bet, piedzimstot pirmajam bērnam – 27,3 gadi.

Tāpat 2021.gada sākumā Latvijā pavisam bija 358,5 tūkstoši bērnu, no kuriem 1,1 tūkstoši jeb 0,3% dzīvoja institūcijās. No visām ģimenēm ar bērniem 54% gadījumu ir viens bērns, 32,9% – divi bērni, 13,1% – trīs un vairāk bērni.

Tikmēr visos Latvijas reģionos izplatītākais bērnu skaits ģimenēs ir viens bērns. Pierīgā ir lielākais ģimeņu ar diviem bērniem īpatsvars – 36%, bet mazāk tādu ir Latgalē un Rīgā – attiecīgi 30,7% un 31,4%. Arī trīs bērnu ģimeņu īpatsvars Latgalē un Rīgā ir mazāks nekā citos reģionos. Lielākais ģimeņu ar trīs un vairāk bērniem īpatsvars ir Vidzemē un Zemgalē – 16,4% un 16,1%.

Teksts: LETA

Foto: no arhīva